IEVADS
Darbs sniedz preču pārvadājuma no vienas valsts uz otru nodrošināšanas sistēmas detalizētu aprakstu. Tiek aprakstītas visas procedūras un operācijas, kuras tiek veiktas ar kravu tās pārvadāšanas etapā no nosūtītāja līdz saņēmējam.
Pasaules ekonomikas mērķtiecīgas attīstības, kā arī tehnikas progresa, apstākļos praktiski vairs nav problēmu kravas pārvietošanai visas pasaules ietvaros. Šodien var nosūtīt jebkuru kravu uz jebkuru pasaules vietu ar jebkuru, mums pieņemamāko, transporta veidu.
Katrai valstij ir jānodrošina savi iedzīvotāji ar viņiem dzīvei nepieciešamajiem līdzekļiem, precēm un pakalpojumiem. Diemžēl valsts dabas bagātības ne vienmēr var nodrošināt savus iedzīvotājus ar visām nepieciešamajām izejvielām tās vai citas preces ražošanai. Tādēļ ir nepieciešams iegādāties dažādas preces citās valstīs, un tas veicina jebkuras valsts ekonomiskās attiecības un ekonomisko attīstību, kas balstīta uz preču apgrozījumu.
Tas ir brīdis, kad rodas akūta nepieciešamība pēc transporta un tā pakalpojumiem.
Transports, kas ir materiālās ražošanas nozare, pilda rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas pārvietošanas funkciju, sasaista ražošanu ar patēriņu, apvieno dažādas nozares un reģionus vienotā kompleksā nodrošinot ražošanas spēku attīstības nepārtrauktu procesu.
Rodoties transportam, radās arī nepieciešamība tā nodrošināšanai, vadīšanai un kontrolei. Radās nepieciešamība pēc vienotas transporta vadības, visa pārvadājumu procesa sistēmas ar maziem izdevumiem un pēc iespējas īsākos termiņos. Tā ir atbilde uz jautājumu „Kā organizēt kravas pārvadājumu ar minimāliem zaudējumiem, un vienlaicīgi saglabāt tās kvalitāti?”. Šajā brīdī parādās loģistikas vieta.
Loģistika ir zinātne par plānošanu, vadīšanu, materiālās un informācijas plūsmas kontroli un regulēšanu laikā un telpā no to rašanās brīža līdz patērētājam.
Ir ļoti daudz pārvadājumu veidu. Dažādi kravu veidi tiek pārvadāti ar dažādiem transporta veidiem uz visdažādākajām mūsu planētas vietām. Kā savulaik teicis K.Prutkovs: „nevar aptvert neaptveramo”. No tā izriet, ka nav iespējams attēlot, kā darbojas visi pārvadājuma procesi.
Kā piemērs viena procesa ilustrēšanai darbā izvēlēta akcīzes preces (vīna) pārvadājuma nodrošināšana maršrutā Latvija-Krievija.
1.MŪSDIENU PASAULES EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAS TENDENCES
Jebkuras valsts ekonomiskie rādītāji nav iedomājami bez informācijas par tas importu un eksportu un jebkura valsts ir ieinteresēta ražot pēc iespējas vairāk un pēc iespējas vairāk pārdot, tātad arī eksportēt, pie sevis saražoto produkciju. Visu eksportu var sadalīt divas lielas daļās, tas ir produkcijas un pakalpojumu eksporta. tajā pat laika ņemot vērā, ka pakalpojumi pēc sava ekonomiska raksturojuma arī ir prece.
Latvija, pēc sava ģeogrāfiska stāvokļa, ir tranzītvalsts un līdz ar to neizraisa izbrīnu tas, ka pakalpojumu eksporta īpatsvarā kopš 1994.gada 80% un vairāk ieņem pārvadājumi un ar tiem saistītie pakalpojumi. Papildus var minēt, ka 1994.gada, kad produkcijas eksporta apjomi Latvijā būtiski kritās, pakalpojumu eksporta apjomi turpināja pieaugt.
Tā pat, kā pakalpojumu eksporta īpatsvarā lielu daļu aizņem pārvadājumi, savukārt nozīmīgu daļu ar pārvadājumiem saistīto pakalpojumu jomā sastāda muitas noliktavu pakalpojumi.
Latvijā muitas noliktavu darbība kā uzņēmējdarbības veids ir salīdzinoši jauns. Pirmās noliktavas, kas sāka pildīt muitas noliktavu funkcijas, parādījās 1991.gadā. Sākotnēji tas darbojās kā muitas kontroles zonas, sniedzot muitas noliktavām raksturīgākos pakalpojumus. 1994.gada Latvijā tika pieņemti nepieciešamie normatīvie dokumenti un muitas noliktavu darbība tika legalizēta kā atsevišķs uzņēmējdarbības veids.
Jāpiebilst, kā laika periodā no 1994.gada līdz šai dienai, muitas noliktavu darbība ir viens no tiem retajiem uzņēmējdarbības veidiem Latvijā, kuru vismazāk skāra izmaiņas likumdošanas līmeni. Tādi bijuši tikai divi - 1995.gadā, kad tika ierobežota muitas noliktavu minimāla platība un 1998.gadā, kas, savukārt saistīts ar jaunā Muitas likuma pieņemšanu. Minēto pastāvību normatīvajos dokumentos var izskaidrot ar to, ka muitas noliktavu turētāji no savas darbības sākuma ļoti aktīvi iesaistījās normatīvo dokumentu izstrādē un stingri sekoja tam, lai jebkuri muitas noliktavu darbību reglamentējošie dokumenti maksimāli atbilstu Eiropas Savienības un pasaules prasībām.
Tradicionālie jēdzieni „pasaules ekonomika” un „pasaules finanses” globalizācijas apstākļos iegūst principiāli jaunu jēgu. Atšķirībā no internacionalizācijas, kas paredz aktīvus sakarus starp nacionālajām ekonomikām, kuras kļūst vairāk vai mazāk neatkarīgas, globalizācija atspoguļo tirgus savstarpējo sakarību un savstarpējo atkarību, kam nav robežu un kas integrēti pasaules tirgū.
Jaunāko komunikāciju sakaru līdzekļu parādīšanās sekmēja finanšu plūsmu būtības transformāciju un, sekojoši, to funkciju maiņu. Tādā veidā parādās „finanšu duālisms”.…
