Mūsdienās Latvijas banku sektors ir diezgan stabils. Pakāpeniski pieaug banku aktīvi, kapitāls un rezerves, piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu apjomi. Pēdējos gados strauji pieaug arī kredītu apjomi. Kredītu apjomu pieaugumu veicina gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan tas, ka mazinājies kredītrisks un cilvēku uzticības līmenis bankām ir palielinājies. Finanšu pakalpojumu tirgus ir piesātināts ar piedāvājumiem un banku starpā notiek sīva konkurence par klientiem.
Klientu prasības attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti, apkalpošanas ātrumu un produktu izmantošanas ērtību strauji aug. Valsts no savas puses uzliek komercbankām aizvien jaunos ierobežojumos ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un aizsargāt klientus pret iespējamiem zaudējumiem. Visi šie faktori ietekmē bankas attīstību un aktīvu struktūras veidošanu. Jebkuras bankas vadība ir ieinteresēta pēc iespējas drošāk un efektīvāk izvietot savā rīcībā esošos aktīvus. Bankas aktīvu struktūras attīstība un pilnveide var tikt īstenota, ja bankas darbību regulējošas institūcijas nevis reaģē uz esošo situāciju, bet orientējās uz nākotni, veicot izpētes un sastādot prognozes. Katra banka no savas puses var uzlabot aktīvu struktūru, plānojot savu darbību un veidojot veiksmīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā arī pievēršot lielāku uzmanību tieši galveno risku pārvaldīšanai.
Līdz ar kreditēšanas tempu pieaugumu paradās arī svarīga dilemma – komercbanku aktīvu struktūras līdzsvars starp pieņemamo risku un maksimālās peļņas gūšanu. Tas padara aktīvu pārvaldīšanu par vienu no vitāliem procesiem komercbankā.
Kreditēšanas operācijas ir viens no svarīgākajiem bankas ienākumu avotiem, un kreditēšana ir viena no bankas darbības pamatfunkcijām. Kreditēšanas process ietver sevī kredītu izsniegšanu, kredītu uzraudzību un kontroli, kredītu atgūšanu.
Aizdevuma neatmaksāšanas risks pastāv dažādu apstākļu dēļ. Banka, protams, var izvēlēties drošāku kredītu izsniegšanas politiku – izsniegt aizdevumus tikai absolūti uzticamiem klientiem, bet šajā gadījumā banka var pazaudēt un neizmantot daudz izdevīgu darījumu. Savukārt, kad rodas problēmas ar aizdevuma atmaksu, tas krasi palielina bankas izdevumus. Tieši tāpēc prātīga bankas kredītpolitika paredz līdzsvaru starp finansiālu piesardzību un peļņu nesošo resursu izvietošanas iespēju efektīvāku izmantošanu.
Grūtības ar aizdevuma atmaksu visbiežāk nerodas uzreiz un nejauši - šis process attīstās zināmā laika posmā. Kvalificēts darbinieks var pamanīt klienta finansiālas nestabilitātes pazīmes jau sākumposmā un pieņemt lēmumus situācijas uzlabošanai un bankas interešu aizsardzībai. Veikt šādus pasākumus ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā situācija var kļūt nekontrolējama, un banka var pazaudēt naudu. Kreditors zaudē ne tikai kredītu un procentus; zaudējumi, kurus cieš banka, ir daudz nopietnāki un saistīti ar dažādiem apstākļiem. Pēc autora domām, kredītu kontrole un uzraudzība ir pats svarīgākais kreditēšanas procesa posms.…
