Apmierinātības ar dzīvi atšķirības heteroseksuālām un homoseksuālām sievietēm vecumā no 18 līdz 35 gadiem

Pasaulē jau ilgāku laiku tiek veikti pētījumi par apmierinātību ar dzīvi un tās saistību ar dažādām dzīves sfērām. Tiek lietoti angļu valodā 2 jēdzieni, kuri latviešu valodā vēl pilnībā nav pārtulkoti, bet tiem ir atšķirīga nozīme – life satisfaction, kas burtiski tulkojot arī nozīmē apmierinātību ar dzīvi un subjective well-being, kas vairāk attiecas uz garīgo labklājību, veselību, bet ne pataloģijas kontekstā.
Daudz tiek pētīta apmierinātība ar darbu un tās saistība ar apmierinātību ar dzīvi un otrādi. Tāpat nepārtraukti tiek veikti dažādi pētījumi saistībā ar homoseksualitāti, homoseksuālo cilvēku atšķirībām no heteroseksuāliem, par bērniem homoseksuālās ģimenēs, par homoseksuālu cilvēku partnerattiecību stabilitāti, u.c.
Ir izstrādāts pētījums par dzīves apstākļiem un dzīves kvalitāti lesbietēm un gejiem Norvēģijā. Tajā tika pētīta bērnība, kura pārsvarā problēmas nav sagādājusi. Ir atklāts, ka sievietes ir atklātākas savai ģimenei attiecībā uz seksuālo orientāciju, nekā vīrieši, kā arī to, ka mazāk atklāj to līdz 25 un pēc 50 gadu vecuma. Pētījums atklāja, ka partnerattiecībām ir galvenā loma lesbiešu un geju emocionālai un seksuālai attīstībai. Pētījums parādīja, ka attiecības ir stabilākas salīdzinājumā ar heteroseksuāliem cilvēkiem tajā pašā vecuma grupā sievietes labprātāk nekā vīrieši uzsāk kopdzīvi. Salīdzinot 1970. un 1980. gada pētījuma rezultātus un tagadējā saistībā ar diskrimināciju un izglītību ir redzamas pozitīvas izmaiņas. Lesbietes ir mazliet vairāk cieš no vardarbības, nekā heteroseksuālas sievietes. Veselība gejiem un lesbietēm ir zemāka nekā pārējiem cilvēkiem populācijā kopumā, lielāka nosliece uz depresiju, melanholiju un neirozi īpaši jauniem cilvēkiem. Tiem, kuri ir noslēgti un neatklāj savu seksuālo orientāciju ir lielāks risks, nekā tiem, kuri to ir pieņēmuši un neslēpj. Viņiem ir arī labāka psiholoģiskā dzīves kvalitāte, tāpat arī lesbietēm un gejiem, kuriem ir stabilas attiecības vai kuri dzīvo kopā ar savu partneri, nekā tiem, kuri ir vieni. Ir arī atklāts, ka lesbietēm un gejiem ir 6-7 reizes lielāka nosliece uz pašnāvību un pašnāvības mēģinājumiem, nekā cilvēkiem kopumā. Tāpat arī alkohola un narkotiku lietošana lielāka gejiem un lesbietēm nekā cilvēkiem kopumā, lesbietēm augstāka nekā gejiem. Vairāk alkoholu un narkotikas lieto lesbietes, kurām ir zema dzīves kvalitāte, tātad arī zema apmierinātība ar dzīvi. (Kristinn Hegna, Hans W. Kristiansen, Bera Ulstein Mosgen, 1999).…