Ar narkotisko un psihotropo vielu lietošanu un izplatību saistītās tendences, kas raksturīgas pasaulē, t.sk. Eiropas valstīs, pēdējos gados vērojamas arī Latvijā. Tās rada pamatu nopietnām bažām, jo narkotisko un psihotropo vielu patēriņš ir cieši saistīts ar cilvēka sociālpsiholoģisko neaizsargātību, bieži ar smago ekonomisko situāciju valstī, kas nereti ir pamats daudzām nelabvēlīgām ģimenēm, "ielu bērniem", prostitūcijai, bet īpaši tas saistīts ar noziedzību. Narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites tirgū ienāk jauna veida narkotikas, to lietošanā iesaistās arvien jaunāka vecuma personas, būtiski pieaug ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apgrozību saistītā noziedzība, kas arvien vairāk iegūst organizētu struktūru raksturu.
Mūsdienās vairs nerada pārsteigumu apgalvojums, ka narkomānija ir sabiedriski bīstama parādība. Visiem ir skaidri zināms, ka tā nodara kaitējumu cilvēka veselībai, samazina personisko aktivitāti kā arī noved pie personības intelektuālās, morālās un sociālās degradācijas. Ļaunprātīga narkotisko un psihotropo vielu lietošana var radīt dažādas saslimšanas, kā arī novest līdz nāvei, kuras iemesls lielākoties ir pārdozētās devas, arī saindēšanās, pašnāvību un slepkavību gadījumiem.
Ir ļoti skumji, ka narkomāni neapzinās to ļaunumu, ko viņi nodara sev. Bīstams ir fakts par to, ka viņi apdraud arī valsti, piemēram, sabiedriski bīstamu nodarījumu veikšana, bezatbildīgs dzīvesveids. Ņemot vērā visu iepriekšminēto var uzskatīt narkomāniju kā kriminogēnu faktoru, kas veicina noziegumu izdarīšanu.
Narkomānija ir skārusi gandrīz visu pasauli. Šobrīd vair nav nevienas valstis, kurā narkotikas nebūtu pazīstamas. Attīstoties valstu savstarpējiem sakariem, modernizējoties transporta, komunikācijas un tehnikas līdzekļiem, veicinajās narkotisko vielu izplatīšanās tajās zemēs, kurās agrāk tās nebija raksturīgai, piemēram, opiāti un hašišs Rietumeiropā, kur agrāk priekšroku deva alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt alkohols- jaunattīstības zemēs Āfrikā un Austrālijā.
Latvijā agrāk nepieredzēts narkomānijas un toksikomānijas pieauguma vilnis ir sācies 80- to gadu vidū. Daļēji tas ir izskaidrojams ar stingrajiem pretalkohola pasākumiem šajā laikā, kuri samazināja alkoholisko dzērienu pieejamību.
Otra pašreizējā narkomānijas īpatnība ir tā, ka ar narkotiskajām vielām aizraujas pusaudži un jaunieši. Narkomānijas izplatību galvenokārt veicina valdošās sociāli ekonomiskās attiecības un narkotisko vielu noziedzīgais bizness, kā arī jaunatnes bezdarbs. Liela loma te ir arī modei un atdarināšanai.
Latvijas nostājai cīņā pret noziedzību, kas saistīta ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālo apriti un narkomāniju, ir jābūt adekvātai pasaulē vispārpieņemtiem principiem un normām, jo šī problēma ir jārisina valstiskā un starptautiskā līmenī, kopīgi un kompleksi. Nedrīkst aizmirst, ka cīņa pret narkomānijas izplatišanos ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai likvidētu šo negatīvo sociālo parādību, bet arī tādēļ, lai reāli ietekmētu noziedzības stāvokli.
Pēdējos gados narkotikas un narkomāni ir pieminēti ļoti bieži. Manuprāt, ir nepieciešams aizvien vairāk un iespaidīgākas informācijas par narkotiku izraisītajām negatīvajām sekām. Liela nozīme ir tam, ka daudzas avīzes un žurnāli gan jauniešiem, gan vienkārši izklaidei pasākuši publicēt dažādus ar narkotikām saistītus rakstus. Īpašu uzmanību, manuprāt, varētu izpelnīties pašu narkotiku lietotāju dzīvesstāsti (protams, neminot viņu patiesos datus), kuri attēlotu narkotiku nepievilcīgo pusi un parādītu to neatgriezenisko raksturu. Lietderīgi būtu uzņemt dažādas īsfilmas vai raidījumus, kuros vizuāli varētu pārliecināties par šīs parādības negatīvo ietekmi.
Ir jāpārliecina cilvēki, ka bauda, ko sniedz narkotikas, ir īslaicīga un arī tikai sākuma stadijā. Jāpievērš vairāk uzmanības bērniem, skolēniem un jauniešiem, izskaidrojot, ka īslaicīgās ķermeņa labsajūtas, ko panāk ar narkotikām, notiek uz kermeņa aizsardzības spēju sagatavošanas rēķina, turklāt mainot cilvēka domāšanu un uztveri. Tā ir labprātīga, lēna un mokoša sevis iznīcināšana.
Izvēloties šo tēmu es vadījos no tā, ka narkomānija un ar to saistītā noziedzība kļūst arvien plašāka un nekontrolējamāka. Institūcijām, kas cīnās ar narkotiku noziedzību ir pēc iespējas vairāk jākomplektē spēki cīņai ar šo negatīvo parādību. Savā darbā es raksturoju noziegumus, kas saistīti ar narkotiskajām vielām, to izmeklēšanu, īpatnības, pievēršoties arī nepilngadīgo un ieslodzījuma vietās atrodošos narkomānu noziedzībai. Nedaudz plašāk es pievērsos izmeklēšanas darbību raksturojumam, kas attiecas uz šīs kategorijas krimināllietām, īpaši izdalot ekspertīžu iespējas un pratināšnas īpatnības, tā kā uzskatu tās par diezgan svarīgām.
Lai varētu atklāt sava darba mērķi- parādīt īpatnības, kas raksturīgas narkokriminalitātes lietās- es papildus man pieejamai literatūrai, laikrakstiem un normatīvajiem aktiem sadarbojos ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja (turpmāk tekstā LR IeM VP GKPP NAB) inspektoriem: policijas virsleitnantu Ivaru Kancānu un policijas leitnantu Uldi Osmani, intervējot viņus, aptaujājot, ar viņu atļauju piedaloties dažās procesuālajās darbībās, kā arī izmantojot viņu lietvedībā esošās krimināllietas. Papildus tam, lai uzzinātu patreiz Latvijā esošo narkomānu stāvokli un skaitu, kā arī jaunāko informāciju par Latvijā sastopamajām narkotiskajām vielām, es iztaujāju Narkoloģijas centra ārstu- narkologu Gunti Osi.
Pēdējos gados cilvēku vieglprātība attiecībā uz narkotikām, to lietošanu ir stipri pieaugusi. Īpaši gados jaunākajiem tā ir neizmērojama, jo tiem, kam tuvojas trīsdesmit, "lielais kārdinājums" jau ir aiz muguras.
"Pa tabletei, pa šķipsniņai- nu, kas tur liels? Atkarība un sabojāta veselība? Muļķības, tas notiek tikai ar citiem.es jebkurā brīdī varu to atmest. "Tā domā lielākā daļa upuru. Un tomēr- morālā atkarība (atmest jau varētu, taču negribās) veidojas ātri. Vēl bīstamāka ir fiziskā atkarība. Pavisam absurdi un provocējoši ir salīdzināt narkotiku lietošanu ar alkohola vai tabakas lietošanu. Pat no pārmērīgas alkohola devas organisms atbrīvojas diennakts laikā, bet vienreiz lietotu kokaīnu vai heroīnu var konstatēt pat pēc vairākiem mēnešiem, izdarot, piemēram, matu analīzi.[ 14.,8.lpp.]
Problēma, kas saistīta ar narkotisko noziedzību,cilvēci jau ir nodarbinājusi gadiem ilgi. Pieredze rāda,ka bez savstarpējas sadarbības starptautiskā mērogā nav iespējams gūt rezultātus.
Sākot ar 1909.gadu tiek veikti pasākumi,lai saskaņotu vairāku valstu darbību šajā jomā.
Par izstrādātajām un pieņemtajām konvencijām tiek runāts jau gadiem ilgi un visi, kas bijuši pietiekami ieinteresēti,ar tām ir iepazinušies.Gribu vairāk vērst uzmanību uz to, ko šajā jomā ir veikusi tieši Latvija, īpaši pēdējos gados.
Pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Latvijas Republikā bija nepieciešams izveidot narkotiku kontroles sistēmu. 1993.gada maijā Latvijas parlaments ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk tekstā ANO) 1961.gada konvenciju par narkotiskajām vielām, 1971.gada konvenciju par psihotropām vielām un 1988.gada konvenciju par narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu. Šīs konvencijas reglamentē narkotiku un psihotropo vielu pasākumus valstīs, kuras pievienojušās šīm konvencijām.
Atbilstoši ANO konvenciju prasībām Latvijas Republikā 1993.gadā tika izveidotas Latvijas narkotiku kontroles institūcijas:[ 5.,56.lpp.]
1."NACIONĀLĀ NARKOTIKU KONTROLES UN NARKOMĀNIJAS APKAROŠANAS KOORDINĀCIJAS KOMISIJA", apstiprināta ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1993.gada 18.janvāra lēmumu Nr.26 un tās mērķis ir pilnveidot un koordinēt valsts un sabiedrisko institūciju darbību narkotisko vielu legālās un nelegālās apgrozības kontrolē un narkomānijas apkarošanā un novēršanā.
Jāatzīmē, ka 1996.gada 2.jūlijā Latvijas Republika Ministru Kabinets apstiprinājis jauno "NARKOTIKU KONTROLES UN NARKOMĀNIJAS APKAROŠANAS KOMISIJU". ŠĪ komisija regulāri pulcējas sēdēs, kurās tiek pieņemti svarīgi lēmumi un projekti narkotiku noziedzības jomā.…
