SECINĀJUMI
Darba gaitā tika izdarīti šādi secinājumi:
1. Ārzonu kompānija ir ārvalstīs reģistrēta kompānija ar īpašu organizatoriski-juridisku statusu, kura savu komercdarbību veic nevis savas reģistrācijas valstī, bet ārpus tās. Tādā veidā kompānijas ienākumi netiek aplikti ar nodokli savā reģistrācijas valstī.
2. Ārzonu kompānijas galvenokārt tiek izmantotas tādiem mērķiem kā nodokļu optimizēšana, kompānijas aktīvu aizsardzība, naudas līdzekļu uzkrāšana un glabāšana, dažādu aizliegumu un ierobežojumu apiešanai, pareizi izvēloties darījumu vietu u.c.
3. Atkarībā no darbības veida, ārzonu kompānijas var iedalīt uz tirdzniecības kompānijām, holdinga kompānijām, apdrošināšanas kompānijām, trasta kompānijām, ārzonu bankām, kuģniecības kompānijām, investīciju kompānijām u.c.
4. Iespēju un variantu ārzonas uzņēmumu pielietošanai ir ļoti daudz. Pastāv gan vieglas shēmas, ar kuru palīdzību uzņēmējs var samazināt maksājamo nodokļu apmēru, gan sarežģītas un kompleksas shēmas, kuras ļaus uzņēmējam pilnībā atbrīvoties no nodokļu nomaksāšanas, kā arī palikt pilnīgi anonīmam uzņēmuma īpašniekam.
5. Lielākā daļa pasaulē darbojošās ārzonu kompānijas ir tirdzniecības kompānijas.
6. Nodokļu optimizēšanā ārzonu kompānijas galvenokārt izmanto, lai samazinātu uzņēmuma ienākuma nodokļus, ko panāk ar piemērotas uzņēmējdarbības jurisdikcijas, organizatoriskās formas, stratēģijas, uzskaites politikas, kontraktu shēmas izvēli un atvieglojumu izmantošanu, burtiski tulkojot likumdošanas normas.
7. Kaut gan starptautiskās organizācijas FATF un OECD, kā arī valstu valdības īsteno daudzus pasākumus ārzonu uzņēmumu patieso labumu guvēju noskaidrošanai, joprojām pastāv valstis, kuras nepiekrīt atklāt informāciju par saviem investoriem.
8. Patiesā labuma guvēja noteikšana ir grūts un ilgs, bet nepieciešams process. Šajā jautājumā Latvija virzas pa pareizo ceļu, apstiprinot Komerclikuma 171.panta grozījumus, kuri uzlika pienākumu atklāt kapitālsabiedrību patiesos labuma guvējus.
9. Pārsvarā ārzonu biznesā ir iesaistīti uzņēmēji, daudzi no tiem ir vecumā no 51 līdz 60 gadiem, daudzi bijuši ārzonas biznesā vairāk nekā 10 gadus un viņu mājsaimniecību peļņa ir vairāk nekā EUR 1`000`000 gadā.
10. Ņemot vērā visas izmaiņas un jauninājumus cīņā ar ārzonām, nākotnē ārzonu skaits krietni samazināsies, jo jau šodien daļa no tām pārstāj būt par ārzonām. …
