Jēdziens „revīzija” (angļu val. ‘audit’, krievu val. ‘ревизия’ ) cēlies no latīņu vārda revisio, kas nozīmē „no jauna apskatu”, tas ir, no jauna apskatīt, pārbaudīt notikušo, faktus.1
Revīzijas rašanas vēsturiski saistīta ar akciju sabiedrību attīstību un funkciju sadali starp īpašniekiem un vadītājiem. Tā kā akcionāri ik dienu nepiedalās uzņēmuma vadīšanā, šis darbs uzticēts direktoriem, kuriem, savukārt, jāsniedz pārskats akcionāriem par uzņēmuma darba vadīšanu katrā finanšu starpperiodā, sagatavojot par to finanšu pārskatu.2
Uzņēmējsabiedrību finansu pārskatos ietvertā informācija tiek izmantota saimniecisko lēmumu pieņemšanai. Tāpēc finansu pārskatu lietotājiem – akcionāriem, kreditoriem, potenciālajiem investoriem – ir svarīgi iegūt kvalitatīvu finansu informāciju. Finansu pārskatu revīzija ir filtrs, kas nodrošina šādas kvalitatīvas informācijas saņemšanu. Revīzijas gaitā tiek pārbaudīti uzņēmējsabiedrību finansu pārskatos ietvertie uzņēmuma vadības apgalvojumi.
Finansu tirgi kļūst globāli. Lai finansu pārskatos ietvertā informācija būtu saprotama un droša starptautiskā mērogā, ir nepieciešami vienoti principi ne tikai grāmatvedības uzskaitē, bet arī revīzijā. Šādu vienotu konceptuālu bāzi revīziju veikšanai veido Starptautiskie revīzijas standarti, kurus izdevusi Starptautiskā grāmatvežu federācija. Katrā valstī pastāv nacionālā likumdošana, kas regulē revīzijas procesu, nosaka revīzijas objektus un subjektus, bet revīzijā izmantotos pamatprincipus un procedūras nosaka Starptautiskie revīzijas standarti. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija noteikusi, ka Latvijas zvērinātajiem revidentiem savā profesionālajā darbībā jāizmanto Starptautiskie revīzijas standarti.3
Darba mērķis ir izpētīt, analizēt un novērtēt auditordarbības pamatprincipus gada pārskata revīzijā uzņēmumā.
Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi:
noteikt revīzijas būtību, veidus un pamatprincipus,
izpētīt revīzijas procesu,
apskatīt revīzijas ziņojumu standartus.
Pētījuma objekts ir uzņēmumu gada pārskatu neatkarīgās revīzijas veikšana. Pētījuma priekšmets ir neatkarīgās revīzijas veikšanas pamatprincipi.
Darbā aplūkoti tikai revidenta darba pamatprincipi, neaptverot visus revidenta darba aspektus. Revīzijas process apskatīts no teorētiskās puses, jo par revidentu nevar kļūt tikai teorētiski apgūstot revīzijas pamatzināšanas. Galvenā nozīme ir ilgstošai darba praksei pieredzējušu revidentu vadībā.
Lai sasniegtu mērķa nospraustos uzdevumus, tika izvēlētas tādas metodes, kā monogrāfiskā izpēte, LR revīzijas regulējošo normatīvo aktu un Starptautisko revīzijas standartu apskate.…
