Autors par maģistra darba tēmu izvēlējies „Autoceļu būves nozares attīstība Latvijā”. Autoceļu nozare pēdējos 4-5 gadus attīstas ļoti strauji. Katru gadu tiek palielināts valsts finansējums ceļu būves nozarei un ar vien aktīvāk tiek piesaistīti dažādu ES fondu līdzekļi. Neskatoties uz pēdējo gadu straujo pieaugumu, Latvijas autoceļi ir ļoti sliktā stāvoklī. Kā jau strauji augošai nozarei, autoceļu būves nozarei ir pievērsta pastiprināta uzmanība no sabiedrības puses. Aktīvi tiek diskutēts par augstajām izmaksām un to samazināšanas nepieciešamību, konkurences trūkumu un būvētāju vienošanos par konkursu rezultātiem.
Pētījuma mērķis ir izpētīt autoceļu būves nozares attīstību Latvijā, un uz analīzes pamata sniegt secinājumus un priekšlikumus par autoceļu būves attīstību.
Neskatoties uz sabiedrības viedokli par neesošu konkurenci un nesamērīgajām izmaksām ceļu būvē, autors secina, ka konkurence ceļu būves nozarē ir p ilnvērtīga, un izmaksas ir adekvātas. Nākotnē nav gaidāms izmaksu samazinājums, bet gan to pieaugums.
Atslēgvārdi:
Ceļu būve
Izmaksu samazināšana
Valsts un privātā partnerība
Ieguldījumam atbilstošā vērtība
Konkurence
Autoceļu būve ir pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Pirms mūsu ēras cilvēki jau izmantoja ceļus, kopa tos un sargāja no iebrucējiem. Ceļiem visos laikos ir bijusi stratēģiska nozīme- par tiem karots, tie sargāti, un ceļu krustpunktos veidojušies ciemati, tirdzniecības vietas. Latvijas zemesceļi rakstos minēti jau 13.gadsimtā. Zviedrijas valdība 1646.gadā, kad tā valdīja Latvijā izdeva Ceļu likumu. Ceļiem tautsaimniecībā un cilvēku dzīvē ir bijusi un joprojām ir svarīga nozīme, jo tie nodrošina informācijas apmaiņu, kā arī iedzīvotāju ērtu pārvietošanos starp apdzīvotām vietām. Kā zināms, sakārtota infrastruktūra ir viens no galvenajiem nosacījumiem investīciju piesaistē un valsts ekonomikas izaugsmē. Visi lielie investīciju projekti ir vietās, kur ir ērti un labā stāvoklī piebraucamie ceļi. Latvijas kopējais ceļu tīkla blīvums ir pietiekams, bet tā tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs un neatbilst drošas un nepārtrauktas satiksmes vajadzībām. Šobrīd Latvijas autoceļu stāvoklis ir katastrofāls salīdzinot ar kaimiņvalstīm vai vecajām ES valstīm. Uz sabrukuma robežas atrodas gandrīz puse autoceļu ar asfaltēto segumu un viena trešdaļa grants seguma ceļu. Šobrīd autoceļu būvniecības nozare ir viena no visvairāk attīstošākajām nozarēm Latvijā. Līdz ar to šai nozarei ir pievērsta pastiprināta uzmanība no sabiedrības, politiķu, un citu valsts kontrolējošo iestāžu puses. Līdz ar to pēc autora domām, ir svarīgi izpētīt ceļu būves nozares attīstības vēsturi, izanalizēt ceļu būvi veidojošās izmaksas un izpētīt attīstības perspektīves.
Šai nozarei pastiprinātu uzmanību ir pievērsusi konkurences padome, tiek aktīvi meklēts risinājums konkurences palielināšanai. Valda uzskats, ka konkurences palielilināšana, samazinās būvniecīibas izmaksas Latvijā. Lai palielinātu konkurenci, tiek mēģināts piesaistīt ārvalstu uzņēmējus, bet bez vērā ņemamiem panākumiem. Ir vairāki šķēršļi, kas liedz ienākt ārvalstu būvniekiem mūsu tirgū. Kā viens no galvenajiem ir jāmin objektu mazās izmaksas. Savukārt Latvijā tajā pašā laikā tiek runāts, ka ceļu būve ir ļoti dārga un tiek meklēti varianti kā samazināt ceļu būves izmaksas. Šeit nonākam pretrunā starp divām sabiedrības daļām - vieni kas uzskata, ka ir jāpiesaista ārvsltu būvuzņēmēji un otri, kas uzskata, ka var iztikt ar Latvijas būvniekiem un ka izmaksas ir pārāk augstas un būvnieki gūst lielu peļņu. Ņemot vērā situāciju, ka Latvijā augs gan degvielas cenas, gan darba spēka atalgojums, gan materiālu cenas, tad autors ir pārliecināsts,kas izmaksas samazināt šobrīd ir neiespējami. Autors pats strādā lielākajā ceļu būves uzņēmumā valstī un var apgalvot, ka ceļu būves izmaksas nav pārāk lielas un ir pat objekti, kur būvuzņēmējs strādā ar mīnusiem , lai tikai noturētu tirgus daļu un nepieļautu konkurentu ienākšanu tirgū. Nākotnē izmakas tikai augs. Kā viens no risinājumiem ir iespējams izmaksu indeksācija projektos, par ko nav vienis prātis valdības pārstāvji. …
