Ievads...……………………………………………………………………………………….2
1.Autotransporta inspekcijas tiesiskā statusa raksturojums……………………………....3
1.1. Autotransporta inspekcijas izveidošana…………………………………………………...3
1.2.Autotransporta inspekcijas statuss………………………………………………………...3
1.3. Autotransporta inspekcijas funkcijas un uzdevumi……………………………………….5
1.4. Autotransporta inspekcijas struktūra ……………………………………………………..6
2.Autotransporta inspekcijas darbības raksturojums……………………………………..7
2.1.Lēmumu pieņemšanas procedūra………………………………………………………….8
2.1.1.Samērīguma principa nozīme lēmumu pieņemšanā.....……..…………………….....8
2.1.2.Tiesiskās paļāvības principa nozīme lēmumu pieņemšanā…………………..…….10
2.2.Autotransporta inspekcijas lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana……………………...11
2.2.1.Autotransporta inspekcijas lēmumu apstrīdēšana…………..……………………...11
2.2.2.Autotransporta inspekcijas lēmumu pārsūdzēšana…..…………………………….13
2.2.3.Administratīvā akta darbības apturēšana…………..………………………………14
2.2.4.Lietu par Autotransporta inspekcijas lēmumiem izskatīšana tiesā ……………..…15
Secinājumi un priekšlikumi..……………………………………………………………....17
Izmantotie avoti…………………………………………………………………………….19
Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 58.pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts pārvaldes iestādes ir izpildvaras administratīvais instruments, ar kura palīdz Ministru kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktās funkcijas. Valsts pārvaldes sistēma ietver Ministru kabineta izveidotas, hierarhiski organizētas valsts pārvaldes iestādes. Valsts pārvaldes sistēma ietver sevī visas ministrijas u.c. Ministru kabineta izveidotas iestādes, kas īsteno valsts varu.
Šajā darbā tiks apskatīta neliela daļa no valsts pārvaldes iestāžu sistēmas – viena iestāde- Autotransporta inspekcija. Izvēlētās darba tēmas aktualitāti noteica tās jauninājums, tomēr tā ir samērā jaunā institūcija mūsu valstī.
Valsts pārvaldes uzdevums ir kalpot sabiedrība un apmierināt tās vajadzības un nodrošināt valsts funkciju izpildi. Valsts pārvaldei jāvar reaģēt uz pārmaiņām. Jebkurā valsti starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem nepieciešama savstarpēja uzticēšanās. Jebkurai iestādei ikviena darbība attiecībā uz privātpersonu ir jāpamato ar normatīvo aktu. Valsts iestādes un to darbinieki visbiežāk kontaktējas ar cilvēkiem un tieši šie kontakti lielā mērā veido iedzīvotāju attieksmi pret valsti, tiesiskumu. Valsts pārvaldes iestāžu varas nesēju rīcība var radīt vai veicināt tiesiskā nihilisma izplatību.
Darba mērķis ir pētīt Autotransporta inspekcijas tiesisko statusu un tās darbību. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, darbā apskatīta Autotransporta inspekcija, attīstība, funkcijas un tiesības.
Īpaša uzmanība darbā pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar tiesiskuma nodrošināšanu attiecībā ar privātpersonām un privātpersonu tiesību ievērošanu, veicot kontrolējošo darbu. Ņemot vērā, ka Autotransporta inspekcijas viens no galvenajiem pienākumiem ir veikt kontroli un kontroles rezultātā bieži tiek piemēroti administratīvie sodu, īpaša uzmanība pievērsta regulējumam, kas regulē attiecības starp Autotransporta inspekciju, juridiskām personām un privātpersonām. Šajā kontekstā aplūkoti ar tiesiskās paļāvības un samērīguma principi, jo realizējot sodošo funkciju tie ir nozīmīgākie.
Darba pētīšanas laikā lielā uzmanība tiek pievērsta administratīvajam procesam tieši saistībā ar Autotransporta inspekcijas pieņemtajiem lēmumiem un to pārsūdzēšanas gaitu.
Katrai personai ir tiesības griezties tiesību sargājošās iestādēs pēc palīdzības, jeb citiem vārdiem sakot pēc savu aizskarto interešu un tiesību aizsardzības, un arī strīda gadījuma atrisināšanas.
Nepieciešamība pēc tāda institūta kā administratīvais process ieviešanas ir saistīta arī ar to, ka mūsu tiesas ir pārslogotās, un tādu lietu izskatīšana ieilgts uz vairākiem gadiem, kaut gan nepieciešamība pēc šādu problēmu atrisināšanas ir ļoti asā. Tās būtu jārisina pēc iespējas ātrāk.
Latvijas Administratīvā procesa likums ir ievērojams solis uz priekšu mūsdienu Eiropas demokrātijas principiem un likuma varai atbilstošas administratīvā procesa struktūras veidošanā. Jaunajā Latvijas Administratīvā procesa likumā noteiktie standarti, kas pieprasa atklātību, uzklausīšanu, pierādījumu vākšanu, iemeslu norādīšanu un palīdzības meklēšanas iespējas norādīšanu, var raksturot kā valsts pārvaldes darba uzlabošanas iespējas.
Administratīvā procesa kārtībā administratīvās tiesas veic kontroli pār valsts pārvaldes darbību valsts un privātpersonas publiski tiesiskajās attiecībās – tiesa kontrolē valsts vai pašvaldību institūciju un amatpersonu izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību.
Tas ir viens no administratīvā procesa pamata akmeņiem, kontrolēt un uzraudzīt valsts vai pašvaldību amatpersonu pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.
Lai noskaidrotu, vai pārsūdzētais rīkojums ir uzskatāms par administratīvo aktu Administratīvā procesa likuma izpratnē, nepieciešams konstatēt visas tajā minētās administratīvā akta pazīmes.
Administratīvā procesa likuma normu gramatiskās un sistēmiskās interpretācijas gaismā, jāsecina, ka gan administratīvā akta darbības apturēšana, gan pagaidu noregulējums ir saistīts ar administratīvā akta pārsūdzēšanu, savukārt pagaidu noregulējums attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek pārsūdzēta iestādes faktiskā rīcība.
Tiesas spriedumam jābūt tiesiskam un pamatotam ar materiālo un procesuālo tiesību normām un apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā. Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem administratīvā procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli
Darba pirmajā daļā tiek apskatīti vispārējie jautājumi, kas sniedz priekšstatu par pašu Autotransporta inspekciju, kā valsts iestādi. Darbā tiek pievērsta uzmanība iestādes statusam un tās funkcijām un uzdevumiem.
Darba otrā daļa izskata jautājumus par Autotransporta inspekcijas lēmumu pieņemšanas procesu, kā arī pieņemto Autotransporta inspekcijas lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas iespējām un gaitu.
Diplomdarbā arī tiek izskatīti jautājumi, kas skar administratīvās lietas izskatīšanas principus.
Diplomdarba izstrādāšanai tika izmantoti vairāki tiesību avoti, juridiskā literatūra, kā arī tiesas spriedumi administratīvajā lietās, kuru izmantošana ir ļoti lietderīga.
Diplomdarba nobeigumā ir izdarīti attiecīgi diplomdarba autora secinājumi un priekšlikumi.
Darbā tiek izmantota zinātniskās literatūra, publikācijas par šo tēmu un juridiskās prakses materiāls.
