Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:261937
 
Evaluation:
Published: 10.05.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 52 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  saturs    2
  Tabulu saraksts    3
  Ilustrāciju saraksts    4
  DArbā lietoto saīsinājumu, simbolu skaidrojums    6
  anotācija    7
  iEVADS    8
1.  Vērtspapīru tirgus kā finansu tirgus sastāvdaļa    10
1.1.  Vērtspapīru tirgus vispārīgais raksturojums    10
1.1.1.  Vērtspapīru tirgus un vērtspapīri, to funkcijas un klasifikācija    10
1.1.2.  Vērtspapīru tirgus dalībnieki    15
1.2.  Vērtspapīru tirgus instrumenti    17
2.  BAltijas vērtspapīru tirgus reglamentējošā likumdošana    19
3.  BALTIJAS VĒRTSPAPAPĪRU TIRGUS IZVEIDE UN TĀ STRUKTŪRA    24
3.1.  Baltijas vērtspapīru tirgus attīstība Baltijas valstīs    24
3.2.  Vienots Baltijas vērtspapīru tirgus    25
3.2.1.  Kopīgs Baltijas vērtspapīru saraksts    26
3.2.2.  Kopīgs indekss    28
3.2.3.  Vērtspapīru tirdzniecība un darbības principi Baltijas valstīs    28
4.  INVESTĪCIJU PORTFEĻA VEIDOŠANAS BŪTĪBA, nepieciešamība un analīze    33
4.1.  Ieguldītāja sākotnējā un beigu labklājība    33
4.2  Vērtspapīru portfeli ietekmējošie riski un sagaidāmais ienesīgums    36
4.3.  Optimāla vērtspapīru portfeļa izvēle    40
4.4.  Vērtspapīru izvēle, izmantojot fundamentālo analīzi    44
4.5.  Vērtspapīru portfeļu izveidošana no RFB, VFB un TFB kotēto uzņēmumu akcijām Baltijas sarakstā    48
4.6.  Izveidoto vērtspapīru portfeļu ienesīguma aprēķināšana izmantojot fundamentālo analīzi    55
5.  Baltijas vērtspapīru TIRGUS ATTĪSTĪBAS TENDENCES    58
5.1.  Baltijas valstu vērtspapīru tirgus    58
5.2.  Baltijas sarakstā kotēto Latvijas uzņēmumu analīze    69
5.2.1.  AS Latvijas Gāze analīze vērtspapīru tirgū no 2001 līdz 2005. gadam    69
5.2.2.  AS Grindeks analīze vērtspapīru tirgū no 2001 līdz 2005.gadam    75
5.2.3.  AS SAF Tehnika analīze vērtspapīru tirgū no 2001 līdz 2005.gadam    80
5.2.4.  AS Ventspils nafta analīze vērtspapīru tirgū no 2001 līdz 2005. gadam    84
5.2.5.  AS Latvijas Kuģniecība analīze vērtspapīru tirgū no 2001. līdz 2005. gadam    92
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    98
  IZMANTOTĀs LITERATŪRAs saraksts    102
Extract

Maģistra darbs sastāv no piecām nodaļām.
Pirmajā nodaļā dots īss vērtspapīra tirgus vispārīgais raksturojums un vērtspapīru tirgus instrumentu raksturojums.
Otrajā nodaļā dots Baltijas vērtspapīru tirgus reglamentējošā likumdošana.
Trešajā nodaļā dota Baltijas vērtspapīra tirgus izveide un aprakstītas Baltijas vērtspapīra tirgus vienojošās pazīmes.
Ceturtajā nodaļā aprakstīta investīciju portfeļa veidošanas būtība, portfeļu ietekmējošo risku raksturojums un vērtspapīra portfeļu izveidošana un to ienesīguma aprēķināšana ar fundamentālās analīzes palīdzību.
Piektajā nodaļā aprakstītas Baltijas valstu vērtspapīru tirgus attīstības tendences un Baltijas sarakstā kotēto Latvijas uzņēmumu analīze.
Maģistra darba nobeigumā ir doti galvenie secinājumi un priekšlikumi.
Maģistra darba kopējais apjoms 105 lappuses. Maģistra darbs satur 9 tabulas, 30 grafiskos attēlus un 30 pielikumus, izmantoti 52 literatūras avoti.
Darba mērķis – pamatojoties uz Baltijas vērtspapīru tirgus darbības izpēti, noskaidrot vērtspapīra tirgus attīstības tendences un investēšanas iespējas
Darba uzdevumi:
raksturot Baltijas vērtspapīru tirgus darbību, tā segmentus un investīciju portfeļu veidošanas paņēmienus;
izveidot divus vērtspapīru portfeļus un aprēķināt ienesīgumu izveidotajiem portfeļiem un izdarīt secinājumus;
apskatīt Latvijas vērtspapīru tirgus raksturojošos rādītājus un noskaidrot attīstības tendences.
Ejot laikam un notikumiem līdz, šodienas dzīve nav iedomājama bez rosības un aktivitātēm ekonomikas jomā, bez uzņēmējdarbības, bez kapitāla un naudas tirgu. Baltijas valstu uzņēmējdarbība pēdējos 15 gadus ir piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Tā ir pakāpeniski pārveidojusies no haotiskas un uz īstermiņa mērķiem orientētas darbības uz mērķtiecīgu tirgus vietas iekarošanu, preču zīmes attīstīšanu un konkurenci civilizētā veidā. Uzņēmēji, kuri ikdienā vislabāk jūt visas pārmaiņas, ir spiesti pielāgoties ārējās vides pārmaiņām, lai izdzīvotu un attīstītos. Tomēr tajā pat laikā bieži pietrūkst laika izvērtēt visas kapitāla tirgus piedāvātas iespējas. Kā viena no varbūtējām iespējām, lai attīstītos un izdzīvotu, ir dalība vērtspapīru tirgū. Uzņēmumu pārveidojot par publisku AS, veicot akciju kotēšanu biržā, var radīt daudz jaunas pārmaiņas uzņēmuma ikdienas darbā, kas liks konkurentiem nedaudz saspringt un arī pašam uzņēmumam rast iespējamos risinājumus uzņēmuma attīstībai un vērtības celšanai, kā rezultātā pat rodas iespēja konkurējošo uzņēmumu pārņemšani, ražošanas jaudu palielināšanai un jaunu tirgu iekarošanai.
Šobrīd Baltijas vērtspapīru tirgus, salīdzinot ar citiem pasaules vērtspapīru tirgiem ir tikai sākotnējās attīstības stadijā, kaut arī Baltijas valstīs fondu Rīgas, Tallinas un Viļņas biržas darbojās jau vairāk nekā desmit gadus. Taču tas netraucē Baltijas vērtspapīru tirgum attīstīties un, iespējams, nākotnē pretendēt kā uz vienu no galvenajiem posmiem pasaules vērtspapīru tirgū.
Arvien vairāk privāto kompāniju īpašnieki un vadība sāk apjaust to, kādas priekšrocības var tiem sniegt pārveidojot savus uzņēmumus par publiskām AS ar mērķi uzsākt savu akciju kotāciju. Tādēļ ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību fondu tirgus problēmām, tā attīstībai un perspektīvām, ne tikai vērtspapīru tirgus speciālistiem, bet arī no valstisko institūciju puses, no kuru piekoptās ekonomiskās politikas un starptautiskajām attiecībām ir atkarīga ārzemju investoru interese par Latviju kā investīcijām labvēlīgu valsti.
Darba mērķis – pamatojoties uz Baltijas vērtspapīru tirgus darbības izpēti, noskaidrot vērtspapīra tirgus attīstības tendences un investēšanas iespējas.
Darba uzdevumi:
raksturot Baltijas vērtspapīru tirgus darbību, tā segmentus un investīciju portfeļu veidošanas paņēmienus;
izveidot divus vērtspapīru portfeļus un aprēķināt ienesīgumu izveidotajiem portfeļiem un izdarīt secinājumus;
apskatīt Latvijas vērtspapīru tirgus raksturojošos rādītājus un noskaidrot attīstības tendences.
Darbā uzstādīto mērķu un uzdevumi sasniegšanai tiek izmantotas ekonomiskās analīzes, salīdzināšanas metodes, monogrāfiskās, statistiskās analīzes, fundamentālās analīzes un ekonomiski matemātiskās pētīšanas metodes.
Par pētījuma periodu tiek izmantots laika posms no 2001. gada līdz 2005. gadam, par pētāmo objektu pieņemot vērtspapīru tirgus un akcijas kotēšanu biržā.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi un uzdevumus, izmantoju speciālo ekonomisko literatūru, periodiskos izdevumus, fondu biržās publicētos materiālus un likumdošanas aktus un interneta resursus skaitliskā materiāla papildināšanai.
Darba tēzes:
1.Baltijas vērtspapīru tirgum ir pozitīvas attīstības tendences.
2.Izveidotais Baltijas Oficiālais saraksts ir kļuvis pievilcīgs investoriem.
3. Investīciju portfeļu veidošanas stratēģija ir atkarīga no investīciju apjoma, investīciju reģiona, nepieciešamā ienesīguma un pieļaujamā riska.
Finanšu starpniecības institūcijām gadu gaitā ir ļoti nozīmīga loma tautsaimniecības funkcionēšanā un izaugsmē.
Finanšu struktūra katrā valstī ir atšķirīga, bet laika gaitā tautsaimniecības attīstības un finanšu integrācijas procesa ietekmē šīs struktūras mainās un attīstās.
Baltijas valstīs ir moderna un dinamiska tautsaimniecība, kurai ir svarīga loma Eiropas tirdzniecībā pēc veiksmīgas pārejas uz tirgus ekonomiku pēc neatkarības iegūšanas.
Tirdzniecība un finanses vienmēr ir bijušas cieši saistītas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka, tāpat kā Baltijas valstu tautsaimniecība, arī finanšu sistēma piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas. Baltijas valstis ir sasniegušas būtisku progresu, attīstot savu finanšu struktūru, un izveidojušas institucionālo un juridisko bāzi, kas nepieciešama uz tirgu orientētai finanšu sistēmai. Šodien tās finanšu tirgi strauji attīstās jaunos virzienos un sniedz vērtīgus pakalpojumus gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumu sektorā, veicinot modernas, strauji augošas tautsaimniecības funkcionēšanu.
Finanšu sektoram Baltijas valstīs ir lielas perspektīvas, notiekot finanšu institūciju konsolidācijai, kā, piemēram, banku konsolidācija, kas ir veicinājusi šo valstu banku sektora drošību un stabilitāti, tāpat arī vērtspapīru tirgū, kur visi trīs Baltijas vērtspapīru tirgi ir apvienojušies ar Skandināvijas OMX tirgiem, tagad izmantojot vienu tirdzniecības platformu.[21]
Finansu tirgus ir tirgus, kur notiek apmaiņa ar finansu aktīviem, kam ir sava tirgus vērtība, kas dod likumīgas tiesības saņemt nākotnē labumus.
Finansu tirgus pilda trīs ļoti svarīgas ekonomiskās funkcijas:
finansu tirgū, notiekot mijiedarbībai starp pircēju ar pārdevēju interesēm, veidojas finansu aktīvu cenas;
finansu tirgus nodrošina investoriem mehānismu darījumu veikšanai ar finansu aktīviem (pirkšanai/ pārdošanai), tādejādi nodrošinot likviditāti- iespēju aktīvus apmainīt pret naudu;
finansu tirgus samazina izdevumus un pieskaitāmas izmaksas. [31]
Finanšu tirgus sevī ietver starpbanku tirgu, kredītiestāžu veiktās kredītu un noguldījumu operācijas, vērtspapīru un valūtas tirdzniecību, dzīvības un riska apdrošināšanas sabiedrības nozari, ieguldījumu sabiedrības un pensiju fondu darbību, savstarpējo kreditēšanu u.c. operācijas. Šobrīd brīvos naudas līdzekļus, lai gūtu peļņu var ieguldīt daudzās sfērās- ražošanas sfērā vai kādā saimnieciskās darbības sfērā, nekustamajā īpašumā, antikvārās lietās, dārglietās, dārgmetālos vai mākslas priekšmetos. Naudu var ieguldīt ārvalstu valūtā, ja nacionālā valūta zaudē vērtību, tāpat arī pensiju un apdrošināšanas fondos, dažādu veidu vērtspapīros vai arī izsniegt aizdevumu veidā vai noguldīt depozītā uz procentiem. Ieguldīšana vērtspapīros ir tikai viens no naudas investēšanas veidiem, kurš tirgus apstākļos konkurē ar pārējiem investīciju veidiem brīvo līdzekļu piesaistes jomā.[31]
Atkarībā no naudas resursu piesaistīšanas laika finanšu tirgu iedala naudas tirgū un kapitāla tirgū. Naudas tirgū realizējās īstermiņa (līdz vienam gadam) uzkrājumu apgrozība, savukārt kapitāla tirgū- vidēja termiņa un īstermiņa (virs viena gada) uzkrājumu apgrozība. [16]






1.1. att. Vērtspapīru tirgus saistībā ar citiem tirgiem [16]
Kā redzams 1.att., vērtspapīru tirgus ir viens no svarīgākajiem finanšu tirgus elementiem, kam ir ciešā saistība ar naudas un kapitāla tirgiem.
Vērtspapīru tirgus ir organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru vērtspapīru darījumu slēgšanu. Tas ir tirgus, kurā īstenojas naudas resursu sadale starp naudas ieguldītājiem un tās emitentiem uz vērtspapīru apgrozības kā preces pamata.[16]
Vērtspapīru tirgus visā pasaulē pilda šādas galvenās funkcijas:
sadala naudas resursus starp vērtspapīru emitentiem un ieguldītājiem;
sadala finanšu risku starp ieguldītājiem, pērkot un pārdodot vērtspapīrus;
raksturo valsts ekonomikas pašreizējo un perspektīvo stāvokli;
atklāj ekonomiska rakstura informāciju;
nosaka vērtspapīru tirgus cenu. [16]
Vērtspapīru tirgu iedala primārajā un sekundārajā tirgū. Ar primāro tirgu saprot vērtspapīru pirmo laidienu, kur emitents izlaiž tos apgrozībā pirmo reizi. Primārajā tirgū vērtspapīri atrodas tikai vienu reizi, kad tos pārdod pirmajiem investoriem. Primārajā tirgū tas parasti notiek ar lielām vērtspapīru paketēm, kuras iepērk tiešie pircēji – speciālas kredīta un finansu iestādes (apdrošināšanas un investīciju kompānijas, pensiju fondi u.tml.). Pēc primārā tirgus vērtspapīri nokļūst sekundārajā tirgū, kur notiek pārējā tirdzniecība ar tiem. Otrreizējā tirgū realizē agrāk izlaistos un papildus izlaistos vērtspapīrus. Šajā tirgū galveno lomu spēlē fondu biržas.
Sekundārajā tirgū investori ar brokeru palīdzību var pirkt un pārdot vērtspapīrus.
Vērtspapīri tirgus atšķiras no parastas izsoles ar to, ka izsolē piedalās vairāki pircēji un viens pārdevējs, bet vērtspapīru tirgū satiekas vairāki pircēji un pārdevēji un katrs no tiem konkurē savā starpā, lai izpildītu sev nepieciešamo uzdevumu. Vērtspapīru tirgus darbojas kā stabilizators starp emitenta un investora interesēm. Emitentam vajag lielus līdzekļus, bet individuālais ieguldītājs var ietaupīt un ieguldīt nelielas summas. Neskatoties uz to, ieejot vērtspapīru tirgū šie investori kļūst par lielu investīciju avotu. Emitents vēlas, lai kapitāls būtu pieejams uz ilgu laiku un nepārtraukti, turpretī ieguldītāji izvēlas tādas iespējas, lai viņu ietaupījumi būtu viegli pārvedami un tos varētu izmantot citiem mērķiem. [17,16]
Mūsdienās arī vēl ir saglabājušās paliekas no tirdzniecības kafejnīcās, ko šobrīd sauc par ārpusbiržas tirgu. Ārpusbiržas tirgus ir alternatīvs variants biržas tirgum. Tas tiek organizēts atsevišķā finansu struktūrā vai datoru tīklā, pie kura pieslēgušās brokeru firmas. Ārpusbiržas tirgū ir mazākas prasības pret vērtspapīru emitentiem atšķirībā no fondu biržām, kuras uzstāda augstas prasības pret vērtspapīru emisijām, kā, piemēram, vērtspapīru daudzums, uzņēmuma likviditāte, kapitāls u.c., tādējādi fondu birža cenšas nodrošināt tirgoto vērtspapīru drošību. Lielajās biržās pārsvarā notiek tirgošanās ar akcijām, kas savu darbību ir pierādījušas un ir plaši pazīstamas. Vērtspapīri, kuri neatbilst fondu biržas prasībām parasti tiek tirgoti ārpusbiržas tirgū. Piem., ASV ārpusbiržas tirgus sastāda 50% no visu vērtspapīru apgrozījuma.
Fondu birža tiek organizēta, kā centralizēta, konkrēta vieta, kurā koncentrējas operācijas ar vērtspapīriem. No vērtspapīru pircēju un pārdevēju viedokļa fondu birža vislabāk nodrošina vērtspapīru realizāciju. Lielajām valstu biržām ir nacionāls raksturs: tās koncentrē savas zemes un ārzemju vērtspapīru pieprasījumu un piedāvājumu.
Fondu biržas funkcijas operācijās ar vērtspapīriem ir sekojošas:
naudas kapitāla mobilizācija un pārdalīšana starp tautsaimniecības nozarēm;
cenu noteikšanas mehānisms, kas nepieciešams, lai ieguldītājs varētu precīzi zināt, cik kas maksā;
biržā kotēto vērtspapīru likviditātes nodrošināšana, t.i., biržā jāsatiekas pircējam un pārdevējiem;
norēķinu organizācija, piem., Latvijā šajā procesā piedalās LCD, LB un RFB. Pašreizējā norēķinu sistēma Latvijā padara darījumus ar vērtspapīriem par drošu un neatgriezenisku procesu.
tirgus informācijas izplatīšanas un uzraudzības funkcija. [45]
Vērtspapīra cenu biržā nosaka pieprasījums un piedāvājums. Jo vairāk pircēju gribēs pirkt kādu konkrētu vērtspapīru, jo augstāka būs šī vērtspapīra cena.
1.pielikumā ir redzams, kādu informācija ik dienas var redzēt fondu biržas mājas lapā, lai vienkārši iepazītos ar situāciju konkrētā brīdī, vai arī veiktu kādu darījumu ar vērtspapīriem.
Vērtspapīru kotēšana fondu biržā nodrošina atklātu, objektīvu un investoriem viegli pieejamu informāciju par pieprasījumu un piedāvājuma attiecību, jo visi darījumi koncentrējas vienā vietā.
Liela nozīme ir vērtspapīru kotēšanai biržā. Kotējot uzņēmuma akcijas vai citus vērtspapīrus tiek noteikta tirgus cena. Vadoties pēc šo cenu svārstībām, var spriest ne tikai par uzņēmuma attīstības tendencēm, bet arī par visas nozares un valsts ekonomisko attīstību. Fondu birža ir kā ekonomiskās situācijas indikators. Tādēļ šis kurss ir svarīgs uzņēmējam, lai arī turpmāk varētu piesaistīt investīcijas. Biržas kursu un indeksu izmaiņas vērtē arī makroekonomiskā līmenī novērtējot stabilitāti valstī un prognozējot krīzes. [16]…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −42,96 €
Work pack Nr. 1151595
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register