Bērna pašapziņas attīstības veicināšana agrīnā bērnībā

Secinājumi
1. Pašapziņa ir savu spēju, vērtību un sava iekšējā Es apzināšanās. Tā ir pilnīga personīgās apziņas veidošanās, kas palīdz pilnveidot savas spējas un iekļauties apkārtējā sabiedrībā, kā arī veiksmīgi veidot attiecības ar citiem cilvēkiem. Pašapziņas veidošanās būtiski veidojas arī no apkārtējo personu viedokļiem, kas veido pašapziņas būtību jau no bērnības. Pašapziņu veido iekšējo savu vērtību un apmierinātība ar apkārtējo viedokli, kas kopumā tikai papildinot veido veiksmīgu pašapziņas veidošanos. Pašapziņas būtība ir cieši saistīta ar iekšējo Es veidošanos, kurš ir saistīts ar iekšējo „spoguli”. Tas veido vērtības, kuras nepieciešamas, lai spētu samierināties ar savu personību un gūt savas iekšējās vērtības. Līdz ar to veidotu pozitīvu dzīves skatījumu un piederību sabiedrībai.
2. Bērna pašapziņa veidojas pakāpeniski. Sākot no dzimšanas bērns attīstas fiziski, līdz ar to attīstas arī viņa psihiskā attīstība. Pašapziņa rodas jau no dzimšanas, tā tiek veidota un veicināta atbilstoši bērna dzīves gaitai, vecumam un attīstības pakāpei. Katrā dzīves posmā personībai pašapziņa attīstas savādāk un ir nepieciešami savādāki pašapziņas veicināšanas līdzekļi. Būtiskākais periods pašapziņas attīstībai ir tieši pirmsskolas vecums, kur tiek veidoti bērna psihiskie pamati turpmākai attīstībai.
3. Svarīgi, lai pašapziņa attīstītos ar iespējami pozitīviem iespaidiem, ko veiksmīgāk bērns pieņemtu un veicinātu ietekmi uz pozitīvu sevis apzināšanos turpmākai attīstībai. Pašapziņa veidojas un attīstās arī turpmāk, tādēļ ir būtiski, lai katrs vecumposms mijiedarbotos viens ar otru un pārietu pakāpeniski papildinot veiksmīgu pašpziņas veidošanos. Būtiski ir veiksmīgi veidot pozitīvu un darbīgu bērnu, kas ir pārliecināts par savām spējām un kurš irāda vēlmi pilnveidoties arī turpmāk. Bērnam pakāpeniski jāveido pareizi un veiksmīgi priekšstati, kas ļautu iekļauties sabiedrībā, kā arī radītu vēlmi būt patstāvīgam un neatkarīgam.
…