Bezdarbs un ar to saistīto problēmu raksturojums
Visā apzinātajā civilizācijas vēsturē cilvēks gribot negribot ir strādājis, lai nodrošinātu daudzveidīgu vajadzību apmierināšanu, parasti arī, lai vismaz saglabātu vai paaugstinātu savu sociālo stāvokli sabiedrībā, nereti tiecoties apliecināt individuālās spējas – dažkārt ar mērķi, meklēt cilvēka eksistences jēgas pamatu. F.Engelss uzskata, ka zināmā nozīmē darbs ir radījis pašu cilvēku, ļaujot sociālajai realitātei izdalīties no dzīvnieku pasaules. Darbs ir ne tikai cilvēces eksistences pamatnosacījums, materiālo un garīgo ieguvumu avots, bet arī atšķirīgu vērtību orientāciju priekšnoteikums sabiedrības apziņā [17, 74].
Cilvēki, kuri ir bez darba, cieš ne vien ekonomiska, bet arī sociāla un psihiska rakstura grūtības.
Tautas attīstībai ir svarīgi, lai darba ņēmēji un darba devēji, uzņēmēji un pašnodarbinātie strādātu atvērtam tirgum pielāgotās un konkurētspējīgās saimniecības nozarēs un uzņēmumos. Tāpat ir svarīgi, lai pēc iespējas mazāk ekonomiski aktīvo cilvēku būtu ārpus darbaspēka tirgus [12, 90]
Efektīva bezdarba samazināšanas politika ir svarīgs priekšnosacījums augsta nodarbinātības līmeņa sasniegšanai. Savukārt nodarbinātība ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības attīstības un valsts ekonomiskās izaugsmes rādītājiem, tādēļ nodarbinātības politika ir neatņemama valsts sociālās un ekonomiskās politikas sastāvdaļa.
Nodarbinātība un bezdarbs ir viena no svarīgākajām problēmām jebkurā valstī, jo tā rada virkni negatīvu ekonomisku, sociālu un politisku seku. Augsts bezdarbs, kas strauji pasliktina dzīves apstākļus var izraisīt valstī sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām [26, 99].
Bezdarbs ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad kvalificēts un darbspējīgs iedzīvotājs var un vēlas strādāt saskaņā ar piedāvāto darba algas likmi, bet viņam nav darba [14, 85]. Tā ir sociāli ekonomiska parādība un izpaužas, kā ekonomiski aktīvās iedzīvotāju daļas aiziešana no darba tirgus vai, citiem vārdiem sakot, tā ir sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā).
Visbiežāk bezdarbu definē kā tādu situāciju ekonomikā, kad ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas vēlas strādāt, nevar šo vēlmi īstenot darba vietu trūkuma dēļ. Šāda parādība ir pretrunā ar tautas attīstības idejām, jo bezdarbs neļauj iedzīvotājiem izmantot pašas nozīmīgākās iespējas dzīvē [20, 83].
…
