Bronhiālā astma (BA) pašlaik ir viens no pasaulē visbiežāk izplatītajiem ilgtermiņa patoloģiskiem stāvokļiem. Tā skar vidēji 5–10% iedzīvotāju dažādās pasaules valstīs. Latvijā 5% no visiem iedzīvotājiem slimo ar BA. (Platace D, 2009.).
Astmas pacientu skaits attīstītās valstīs, īpaši trūcīgāko iedzīvotāju vidū,ir augstāks nekā jaunattīstības valstīs, kur vairāk slimo pārtikušie iedzīvotāji. Šīs slimības hroniskā gaita veicina daudzu somatisko komplikāciju attīstību, kas izteikti samazina slimnieku darba spējas, sociālo aktivitāti un dzīves kvalitāti. Statistika liecina, ka no astmas cieš ~300 miljoni un katru gadu mirst 250 000 planētas iedzīvotāju (GINA, 2014.).
Latvijā vidējais BA slimnieku ārstēšanās biežums stacionārā ir vismaz divas reizes gadā. Tā katru reizi aizņem ne mazāk par 10–14 dienām. Vidēji katra slimnieka stacionārās ārstēšanas kurss valstij izmaksā ne mazāk par Ls 500. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Pulmonoloģijas nodaļā vidēji vienā gadā ārstējas ar BA aptuveni 100 slimnieku, tas pēc slimnīcas veiktajiem aprēķiniem izmaksā Ls 100 000 gadā (Platace D, 2009.).
Pēc Nacionālās ģimenes veselības pētījumiem, vecuma grupā no 15-19 gadiem, saslimstības rādītājs ir 0.9%, bet jaunākās vecuma grupās saslimstības rādītājs ir līdz pat 16,6%. Šī problēma ir saistīta ar vides un gaisa piesārņojumu industrializācijas un urbanizācijas rezultātā. Pētījums ir veikts Bangalores pilsētā, kur 20 gadu laikā astmas gadījumu skaits populācijā līdz 18 gadiem palielinājies no 9% līdz 29.5%
Jaunattīstītajās valstīs, piemēram, Indijā, lielākā problēma ir nediagnosticēta un neārstēta BA bērniem un jauniešiem( Sutapa Agrawal, 2010.).
Pēc Tanaffos (Irāna) pētījumiem, 50% BA pacientu neizmanto savas zāles pēc ārsta norādēm vai nelieto vispār. Iemesls - pacienti nav pieteikami informēti par savu slimību. BA ir finansiāls slogs arī ekonomiski attīstītajās valstīs. Slikta astmas kontrole veicina paugstinātātas pacientu un sabiedrības izmaksas. Šis pētījums tika veikts, lai noskaidrotu faktorus, kas ietekmē recepšu medikamentu atbilstību individuāli katram pacientam, un lai novērtētu pacientu zināšanas par savu slimību (Antonello N., 2009.).
Pasaulē BA ārstēšanas un profilakses vadlīnijas attīsta un ievieš praktiskajā dzīvē GINA (Global Iniative for Asthma), kas izveidota 1993.gadā sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, veselības organizatoriem un mediķiem. Ik pēc 2–3 gadiem vadlīnijas tiek pārskatītas un labotas atbilstoši jaunākajām publikācijām un ekspertu ieteikumiem (Platace D, 2009.). Jaunākās GINA vadlīnijas publicētas 2014. gada 11. jūnijā.
