Noziedzīgais nodarījums ir pastāvējis un pastāv līdz ar sabiedrību, attīstās līdz ar to, un tā pastāvēšana nebūtu iespējama bez sabiedrības. Katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir cilvēka rīcība, kas vērsta pret otru, viņa dzīvību, veselību, mantu vai sabiedrību kopumā, līdz ar to cietušā loma kriminālprocesā ir ļoti svarīga. Cietušais pirmstiesas kriminālprocesā parasti ir viens no galvenajiem un būtiskākajiem informācijas avotiem notikuma patiesās norises apzināšanā, kā arī pirmais informators, nereti arī vienīgais tiešais aculiecinieks.
Bakalaura darba nosaukums ir „Cietušais pirmstiesas kriminālprocesā”. Pievēršanās dotai tēmai nav nejauša, jo temats bija un paliek aktuāls, par ko liecina arī statistikas dati.
Jāmin, ka Latvijā ik gadus tiek reģistrēti vairāki desmiti tūkstošu noziedzīgo nodarījumu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Iekšlietu Ministrijas Informācijas centra ziņām 2008. gadā tika reģistrēti 57 475 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 1 855 noziedzīgiem nodarījumiem vairāk nekā 2007. gadā.1 Noziedzības līmenis valstī sāka palielināties pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā un savu maksimumu tas sasniedza 2006. gadā, kad tika reģistrēti 62 328 noziedzīgi nodarījumi. Kā liecina pētījumu rezultāti pēdējos gados Latvijā ir pieaudzis cietušo skaits saistībā ar velosipēdu zādzībām, no draudiem ar fizisku izrēķināšanos, seksuāla rakstura apdraudējumiem (sievietēm) un laupīšanas. Tāpat augsts cietušo līmenis saglabājas saistībā ar dažādu veidu zādzībām un krāpšanas gadījumiem. Jāatzīmē, ka bez oficiāli reģistrētas noziedzības pastāv arī latentā noziedzība un pēc speciālistu viedokļiem reālas noziedzības līmenis ir gandrīz desmit reizes augstāks nekā oficiāli reģistrētas2. Autore uzskata, ka ekonomiskā un politiskā situācija, kas ir izveidojusies valstī, nelabvēlīgās tendences noziedzības radītājos, ļauj prognozēt, ka noziedzīgo nodarījumu un līdz ar to arī cietušo skaits palielināsies. Viss iepriekšminētais liecina par to, ka krimināltiesiskā sistēmā cietušo aizsardzība ir jāpilnveido un jāattīsta.
Jāatzīmē, ka joprojām ir vērojama problēma, ka personas, kas cietušas noziedzīgu nodarījumu rezultātā, nezina un neizprot savas tiesības, kā arī neprot tās izmantot savu interešu aizsardzībai, tāpēc šobrīd cietušā vieta un nozīme kriminālprocesā ir un paliek viens no galvenajiem tematiem ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā par cietušo kriminālprocesā tiek runāts vairāk un biežāk, tomēr tādu uzmanību, kāda starptautisko tiesību ietekmē pievērsta apsūdzētajiem, cietušie joprojām vēl nav izpelnījušies.
Latvijā ir vērojamas pozitīvas pārmaiņas tiesību aktos - tiesību akti ir saskaņoti ar vairākām starptautiski atzītām rekomendācijām, 2005. gada 1. oktobrī stājas spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk KPL), kurš mainīja praksē nostiprināto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un krimināllietu iztiesāšanas kārtību, līdz ar to tika mainīta arī izpratne par kriminālprocesā iesaistītajām personām.
Bakalaura darba objekts ir cietušā institūts Latvijas Republikas kriminālprocesā. Savukārt pētījuma priekšmets ir kriminālprocesuālo tiesību normas, principu sistēma, cietušā tiesības un pienākumi.
Bakalaura darba mērķis – izpētīt cietušā institūtu pirmstiesas kriminālprocesā Latvijā un ar to saistītās problēmas.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi autore atrisinās sekojošus uzdevumus:
1)izpētīs cietušā jēdzienu un vispārējo raksturojumu;
2)izpētīs cietušā tiesību vispārīgos principus;
3)izpētīs cietušā procesuālo stāvokli pirmstiesas kriminālprocesā.
Saprotot, ka visas situācijas un noziedzīgus nodarījumus, kādos nonāk cietušais, ja tam nodarīts kaitējums, iztirzāt šī darba ietvaros nav iespējams, tad īpaša uzmanība tiks veltīta gadījumiem, kas attiecas uz cietušo pirmstiesas kriminālprocesā.
Darba pirmā nodaļa tiks veltīta cietušā jēdziena apskatam un vispārējam raksturojumam. Tiks apskatīta cietušā jēdziena vēsturiska attīstība un cietušā jēdziens mūsdienu kriminālprocesā.
Darba otrajā nodaļā tiks apskatīti cietušā tiesību vispārīgie principi un īpaša uzmanība tiks pievērsta cietušā tiesībām uz morālas un materiālas kompensācijas gūšanu (arī valsts kompensāciju cietušajam), cietušā tiesībām uz juridisko palīdzību (valsts nodrošinātu juridisko palīdzību), cietušā tiesībām izlīgt ar personu, kura radījusi viņam kaitējumu.
Trešajā nodaļā tiks aplūkots cietušā procesuālais stāvoklis pirmstiesas kriminālprocesā. Uzmanība tiks pievērsta cietušā statusa nodibināšanai, cietušā tiesībām pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī pienākumiem un atbildībai.
Bakalaura darba veidošanai tiks izmantotas pētnieciskās metodes: empīriskā metode, vēsturiskā, indukcijas un dedukcijas, salīdzinošā pētīšanas metode un analīze. Kā arī tiks izmantotas tiesību normas interpretācijas metodes: gramatiskā un sistēmiskā.…
