SECINĀJUMI
1. Latvijas likumdošana izmantotā valoda ir par sarežģītu (53% respondenti norāda, ka daļēji saprotama un 33% respondenti, ka nav saprotama), lai nepārprotami lasītājs lasot pirmo reiz, izprastu lietas būtību.
2. Latvijas likumdošanā sniegtās norādes attiecīgajai auditorijai, netiek sniegtas
vienkopus, bet dažādos likumos un pastāv iespēja, ka nezināšanas dēļ, kāda cilvēku
grupa izlaiž likumā prasīto/noteikto.
3. Latvijas likumdošanā noteiktās veidlapas, kuras ir nepieciešams veidot uzņēmumiem, daļai netiek doti paraugi un uzņēmējs var interpretēt savādāk, pastāv risks konfliktu cēlonim.
4. Nepietiekami pievērsta uzmanība mikrouzņēmumiem, kuri sastāda lielāko daļu no uzņēmumiem kopumā, kā arī nodarbina lielāko daļu cilvēku. Nav pietiekami daudz informācijas par darba aizsardzības sistēmu un to uzturēšanu mikrouzņēmumos.
5. Iepriekšējo pētījumu rezultāti, ka mikrouzņēmumiem lielākās problēmas darba aizsardzības sistēmas ieviešanai sagādā: (2019.g. 39%) juridisko pienākumu
sarežģītība, (2019.g. 28%) veidlapu pieejamība un citi, kas tiek norādīts arī Ministra kabineta rīkojumā Nr.34 “Par Darba aizsardzības politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam”, tiek klaji ignorēti un dabā nav atrodami piemēri, kuri liecinātu par situācijas uzlabošanu.
6. Latvijas informatīvajos resursos valsts valodā, kuri paredzētu Latvijas uzņēmējiem, sniegtā informācija ir pārāk vispārināta un nesniedz tiešas norādes uzņēmējiem, kas būtu jādara konkrētā situācijā.
7. Valsts darba inspekcijas mājas lapā pieejamais OIRA rīks nesniedz paraugus veidlapām vai konkrētas norādes patērētājam, kuras būtu nepieciešams secīgi izpildīt, lai gala rezultātā veidotos veidlapas, kas tiek norādīts popularizējot rīku. Vēl viens vispārinātas informācijas rīks, kuram grūti atrast pielietojumu.
8. Nevalstiskās organizācijas Latvijā sniedz vairāk iespējas un palīgmehānismus darba
aizsardzības dokumentācijas veidlapu izveidošanai nekā valsts organizācijas rīki
(Darba drošības centrs, Būvēlogs projekti, Ainna serviss).…
