NOBEIGUMS
Mūsdienu pasaule ir tā veidota, ka darba attiecības ir svarīga daļa katram no mums. Pašsaprotami, ka darbs ir nepieciešams, lai varētu uzturēt ģimeni un apmaksāt tās patēriņus. Darbs ir kā pašrealizācijas iespējas, kas atver durvis uz kaut kādiem sociāliem labumiem. Darbs indivīdam dod arī gandarījumu savā pašvērtējumā. Uzsākot darba attiecības bieži vien darba ņēmējs neiedziļinās darba līgumā, iespējami uz pozitīvas nots, jo tiek gūts savstarpējs guvums gan darba devējam-jauns darbinieks darba izpildē, gan darbiniekam- darba atalgojums, sociālās garantijas u.c. Tomēr ir arī otra puse – darba attiecību pārtraukšana, kas var notikt ne īpaši labvēlīgos apstākļos, dažādu domstarpību gadījumā.
Arī Latvijas tiesību literatūrā ir atzīts, ka laika gaitā, mainoties ekonomiskajai un saimnieciskajai realitātei, darba tiesības izmainās- tās kļūst elastīgākas. Eiropas Savienībā šī procesa apzīmēšanai tiek izmantots jēdziens flexicurity, kas radies, apvienojot vārdus “elastība” (flexibility - angļu val.) un “drošība” (security - angļu val.). Kā norādījusi Eiropas Komisija, no flexicurity jēdziena izriet nepieciešamība apvienot elastīgu darba tirgu ar stabilu sociālo drošību- augsta elastība in nepieciešama, lai veiksmīgi sacenstos globālajā tirgū un tādējādi ļautu nodrošināt augstu sociālās drošības līmenī. Jāpiezīmē, ka Eiropas līmenī flexicurity koncepts šobrīd ir īpaši populārs un tiek praktiski pielietots Skandināvijas valstīs, jo sevišķi – Dānijā. Taču tajā pašā laikā uz šī koncepta iedzīvināšanu darba tirgū tiecas arī citas Eiropas valstis.
…
