Secinājumi un priekšlikumi
Izvērtējot darba samaksas nodokļu sloga ietekmi attiecībā pret fiziskām personām un valsts budžetu izdarīti sekojošie secinājumi:
1. Darba attiecības un no tā izrietošo darba samaksu reglamentē Darba likums;
2. Darba devējam un darbiniekam savstarpējās darba tiesiskās attiecības jānodibina noslēdzot darba līgumu. Jāņem vērā, ka Darba līgumiem ir jābūt pārdomātiem un rūpīgi izstrādātiem, lai vēlāk nerastos nevajadzīgas problēmas, kas kavētu darbu;
3. Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, neatkarīgi no tā kādu darba laiku viņš strādā un vai darba līgums noslēgts uz noteiktu vai nenoteiktu laiku. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārām nedēļām, neieskaitot svētku dienas un to aprēķina no darbinieka sešu mēnešu vidējās izpeļņas;
4. Valsts budžeta ieņēmumos no IIN 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, ir vērojams samazinājums par 33%, kas var liecināt par reģistrēto darba ņēmēju skaita samazināšanos, par darba samaksas pieauguma samazināšanos, kā arī par aplokšņu algu popularizēšanos ekonomiskās lejupslīdes skartajās nozarēs;
5. Vislielākais nodokļu slogs Latvijā tiek uzlikts nodarbinātā darba samaksai, kas veido 54% no kopējā nodokļu sloga;
6. 2010. gadā tiek paplašināta algas nodokļa bāze un tiek aplikts gūtais labums no darba devējam (uzņēmumam) rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas personīgajām vajadzībām;
7. Algas nodokļa likme 2010. gadā ir palielinājusies par 3%, salīdzinot ar 2009. gadu;
8. Maksātāja mēneša neapliekamais minimums 2010. gadā ir samazinājies par 39% salīdzinot ar 2009. gadu;
9. Atvieglojumi invalīdiem un politiski represētajām personām pēdējo 2 gadu laikā nav mainījušies;
10. VSAOI likmes vispārējā gadījumā nav mainījušās, pensionāriem tā 2010. gadā ir samazinājusies par 2%;
11. Kopumā visām darba ņēmēju kategorijām algas nodokļa slogs 2009. gadā pieauga par 6% sakarā ar neapliekamā minimuma samazināšanu 2009. gada vidū;
12. 2010. gadā visām darba ņēmēju kategorijām algas nodokļa slogs pieauga par 19% līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes palielinājumu;
13. Darba devējam katru mēnesi valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz dažādi pārskati.
14. Gadījumos, kad grāmatveža pienākumus veic tikai viens darbinieks, grāmatvedim nepieciešams veikt paškontroli, piemēram, ir jāseko līdzi darbinieku vecumam, jo sasniedzot laiku, kad darbiniekam pienāktos vecuma pensija, mainās sociālās apdrošināšanas likmes, kā arī vairs netiek piemērots neapliekamais minimums.
Uz veiktā pētījuma un izdarīto secinājuma pamata autors ir izstrādājis priekšlikumus, kuru ieviešana ļautu uzlabot situāciju valstī un kā arī darba samaksas sistēmā:
1. Ieinteresēt darba ņēmējus un darba devējus saņemt labāk oficiālas algas nekā „aplokšņu algas „.Veikt kampaņas, kuras informētu cilvēkus par to, cik svarīgi ir rūpēties par savu nākotni , ja pats par sevi neparūpēsies, tagad ,tad vēlāk to neviens cits nedarīs. Lai mazinātu „aplokšņu algas „ no uzņēmēja viedokļa puses valdībai vajag pievērst lielāku uzmanību mazajiem uzņēmumiem, kuriem jāveido labvēlīgāka vide uzņēmējdarbībai, jo tieši šiem uzņēmumiem ir problēmas nomaksāt visus nodokļus , jo nodokļu slogs viņiem ir pārāk liels;
2. Nodokļu politiku virzīt ar mērķi samazināt IIN slogu nodarbinātā darba samaksai un ļaut darbiniekam vispirms nopelnīt un tad aplikt ar nodokli patēriņu, kapitālu, nekustamo īpašumu;
3. Samazināt vispārējo IIN likmi no 26% uz 23% vai paaugstināt neapliekamo minimumu, lai samazinātu algas nodokļa slogu darba ņēmējam un neveicinātu DD nelikumīgu darba samaksu aplokšņu algās;
4. Darba samaksas nodokļu sloga samazinājums veicinās, gan fizisko personu labklājību, gan valsts ieņēmumu apjomu, jo izvērtējot pašreizējo situāciju, kad darba devējam būtiski samazinās ienākumi, krīzes iespaidā, nav saprātīgi paaugstināt nodokļus. Šādā situācijā darba devējs nosliecas, par labu darbinieku skaita samazinājumam, lai samazinātu izdevumus. Šādas rīcības sekas būtiski ietekmē valsts ieņēmumus no IIN un VSAOI un paaugstina izdevumus uz sociālo budžetu, izmaksājot bezdarbnieku pabalstus un sociālos pabalstus;
5. Minimālā darba alga katru gadu jāpaaugstina ņemot vērā prognozēto patēriņa cenu pieaugumu. Tā jāpielīdzina iztikas minimuma apmēram;
6. Ņemot vērā vidējo bruto darba samaksu mēnesī, ieviest progresīvo ienākuma nodokļa likmi ar 1 000,00 LVL slieksni, lai izlīdzinātu nodokļa sloga īpatsvaru strādājošajiem ar zemiem ienākumiem un strādājošajiem ar augstiem ienākumiem;
7. Pārskatīt nodokli no darba devēja vieglā pasažieru automašīnas izmantošanu personīgajām vajadzībām, lai tas būtu izprotamāks nodokļa maksātājam un būtu piemērojams atkarībā no nobraukto kilometru skaita, kas daudzos gadījumos ļautu samazināt ar algas nodokli apliekamo objektu;
8. Nodokļu likmju izmaiņas ir jāsaskaņo ar izmaiņām ekonomikā un darba tirgū, palielinot to nodokļu likmes, kuriem ir mazāk raksturīga izvairīšanās no to nomaksas.
Izvērtējot darbā gūtos secinājumus un priekšlikumus ir redzams, ka izvirzītie diplomdarba uzdevumi ir izpildīti. Darba izstrādes gaitā ir konstatētas darba samaksas nodokļu sistēmas nepilnības, kuras ar izvirzīto priekšlikumu palīdzību būtu iespējams novērst, lai gūtu maksimālus ieguvumus gan fiziskām personām, gan valstij.
…
