SECINĀJUMI
Izvērtējot Latvijas Republikas likumu un normatīvo aktu prasības, kas regulē darba samaksu, un izanalizējot SIA „X” darba samaksas sistēmu darba autore nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Darba līgums ir rakstveidā noslēgts pamatdokuments, vienošanās, kas, stājoties darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, regulē savstarpējās attiecības starp darbinieku un darba devēju. Darba līgums pēc savas būtības ir juridisko garantiju nesējs un tas nodrošina juridisku aizsardzību pret darba devēja patvaļu;
2. Strādājot bez darba līguma, darbinieks zaudē sociālās garantijas slimības, maternitātes, bērna kopšanas, bezdarba, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vecuma, invaliditātes un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāves gadījumā;
3. Gadījumos, kad darbinieks tiek nodarbināts bez darba līguma, darba devēja mērķis galvenokārt ir izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā, tad arī darba devējs par nelegāli nodarbināto darbinieku nesniedz nekādas ziņas attiecīgajās valsts iestādēs. Bet bieži vien it īpaši mazajos uzņēmumos ir sastopami gadījumi, kad darbinieki negrib strādāt ar darba līgumu, lai saņemtu atalgojumu „aploksnē”;
4. 2010. gada 4. marta grozījumi „Darba likumā” paredz ka ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts minimālā mēneša darba alga. Ar šo grozījumu valdība cer samazināt nelegālo strādnieku skaitu;
5. Darba samaksa pēc savas būtības sastāv no divām daļām – no mainīgās un nemainīgās daļas, jeb no pamatsamaksas un papildsamaksas. Bet bieži vien, lai ieekonomētu uzņēmuma līdzekļus, darba devēji pielieto tikai pamatsamaksas sistēmu – darba algu par paveikto darbu vai nostrādāto laiku;
6. Galvenais darba samaksas regulēšanas mehānisms Latvijā ir minimālā mēneša darba alga. 2003. gadā MK akceptēja koncepciju „Par minimālo darba algu”, kas paredzēja septiņu gadu pārejas periodā minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. Un pēc Centrālas Statistikas pārvaldes datiem vidēja bruto darba samaksa par 2009. gadu sastādīja 460 Ls, kas nozīme ka 2010. gadā minimālā mēneša darba algai bija jābūt 230 Ls (50% no 460 Ls), līdz ar ko darba autore uzskata ka koncepcijas mērķis nav sasniegts;
7. Salīdzinot Latvijas minimālā mēneša darba algu un iztikas minimumu par 2010. gada janvāri, autore secina, ka cilvēkam nepietiek 33,15 Ls, lai izdzīvotu. Minimālā mēneša darba alga ir viens no iemesliem kāpēc Latvijas iedzīvotāji mēģina atrast darbu ārvalstīs. Darbaspēka emigrācija no Latvijas ir milzīga ekonomiska problēma, jo migrācijas saldo par pēdējiem gadiem ir ar mīnuss zīmi. Un nākotnē šāda tendence var samazināt nodokļu ieņēmumus, apgrūtinot iespējas finansēt pensiju izmaksu un citu maksājumu veikšanu;
8. No 2010. gada 1. janvāri obligātās sociālās iemaksas strādājošajiem, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, jāveic 33,09% apmērā no darba ienākumiem, kas salīdzinot ar 2009. gadu – palika tādas pašas. Bet pārējo maksātāju kategoriju valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmes samazinājās no 1,11% (fiziskās personas, kas apsaimnieko nekustāmo īpašumu) līdz 2,39% (pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu);
9. Ar jauniem grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” par darbiniekiem, kuriem piešķirts vai beidzies atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas valdība cer samazināt aplokšņu algu sistēmu. Tomēr ja darba devējs neiesniedz laikus „Ziņas par darba ņēmējiem”, atbildība par šādu pārkāpumu ir niecīga – desmit lati;
10. Liekot darba devējus maksāt slimības naudu par saviem darbiniekiem, valsts atbrīvojas no atbildības, atstājot to uzņēmējiem. Pēc darba autores domām, liekot maksāt slimības naudu darba devējam, valsts atņem naudu ko darba devējs varētu ieguldīt drošu un kvalitatīvu darba vietu aprīkošanai, un radītu labvēlīgus apstākļus darbā;
11. SIA „X” ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura realizē savu darbību pamatojoties uz LR likumiem un normatīvajiem aktiem. SIA „X” strādā kā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs saviem klientiem, nodrošinot tos ar datorizētu, uzskatāmu un sistemātisku grāmatvedības uzskaiti. Bez tam SIA „X” piedāvā arī stratēģiju izstrādi mazajiem uzņēmumiem;
12. Pirms dažiem gadiem SIA „X” apkalpoja ap 40-45 firmām, bet sākot ar 2008. gadu klientu skaits ievērojami samazinājies sakarā ar nelabvēlīgo ekonomisko situāciju valstī, kas arī ietekmēja uzņēmuma finanšu pārskata būtiskus rādītājus. Tā īstermiņa saistības par 2009. gadu palielinājās par 9810 Ls salīdzinot ar 2008. gadu, bet pārskata gada nesadalīta peļņa samazinājās par 2776 Ls;
13. SIA “X” darbiniekiem tiek noteikta laika darba samaksa, un darba samaksas noteikumi tiek atrunāti darba līgumā. Līdz 2009. gadam SIA “X” aktīvi pielietoja papildsamaksu – piemaksas par papilddarbu, bet pašlaik uzņēmums izmaksā darbiniekiem tikai pamatsamaksu, t.i. – darba līgumā noteikto darba algu;
14. Sākot ar 2009. gada decembra mēnesi SIA „X” darba laiks ir neprognozējams un svārstās no 5 dienām līdz 20 dienām mēnesī, un no tā rodas nestabilitāte, jo darba ņēmējs tiek brīdināts 3-4 dienas pirms darba uzsākšanas un līdz pēdējai darba dienai nav zināms līdz kuram datumam ir jāstrāda;
15. „Darba likumā” noteikts, ka studējošiem darbiniekiem ir tiesības uz mācību atvaļnājumu – valsts eksāmena kārtošanai un diplomdarba izstrādāšanai un aizstāvēšanai, bet SIA „X” darbiniekam bija atteikts, jo darba devējs un darba ņēmējs nebija vienojušies par to darba līgumā;
16. Pašlaik SIA „X” plāno paplašināt uzņēmuma darbību tuvākajā laikā, un uzņēmuma īpašnieks jau ieguldīja personiskus līdzekļus (uz aizdevuma līguma pamatā) uzņēmuma attīstībai, - tas dod uzņēmumam iespēju īstenot un pilnveidot savus mērķus (izstrādāt interneta grāmatvedību pirms plānotā laika un piesaistīt jaunus darbiniekus);
17. Analizējot SIA „X” vājas un stipras puses pēc SWOT analīzes, darba autore pienāca pie secinājuma, ka SIA „X” ir vājums un draudi, kas var pasliktināt uzņēmuma finansiālo stāvokli, bet tomēr uzņēmumam ir pietiekami daudz stiprās puses – spēks un arī iespējas, kurus uzņēmuma vadītājs varētu pārvērst par spēku;
18. Pašreizējs SIA „X” Darba samaksas nolikums ir nepilnvērtīgs, jo tajā ir noteikta tikai darba samaksas sistēma, kuru izmanto uzņēmums, ieturējumi no darba samaksas, kā arī norādīti kontējumi;
19. Pētot un analizējot SIA „X” darba samaksas sistēmu un ņemot vērā Latvijas ekonomisko situāciju, darba autore var secināt, ka SIA „X” darba ņēmējiem galvenais stimulējošais faktors ir bailes pazaudēt darbu, jo šobrīd ir diezgan grūti atrast darbu, un neviens negrib pievienoties bezdarbnieku rindām - tā ir krīzes situācijas iezīme, kas noteikti ietekmē arī darba samaksas sistēmu.
…
