Secinājumi
Pētījumā piedalījās 50 pēdu aprūpes speciālisti, kas izvēlēti pēc nejaušības principa, elektroniski nosūtot anketu. Darba mērķis bija noskaidrot diagnostikas un profilakses veidus podologa praksē, pacientiem ar asinsrites traucējumiem un veiktais pētījums ļauj secināt, ka darba mērķis ir sasniegts:
25% aptaujāto respondentu diagnostiku pie asinsrites traucējumiem nosūta asinsvadu ķirurgam, kā arī 38% respondentu pacientu nosūta pie asinsvadu ķirurga ja pulss uz pēdas nebūs palējams. Taču vairāk kā puse - 29% pieļauj domu nosūtīt pacientu arī pie flebologa;
13% respondentu uzskata, ka pēdu aprūpes laikā biežākās problēmas pacientiem ar asinsrites traucējumiem rodas ilgstošas nedzīstošas brūces un ādas krāsas dēļ;
46% respondentu pēdu diagnostiku pacientiem ar asinsrites traucējumiem veic pirms katras procedūras;
27% respondentu ievācot anamnēzi pacientiem ar asinsrites traucējumiem pievērš uzmanību pacienta raksturīgajām sāpēm, bet 26% pievērš uzmanību ģimenes anamnēzei (varikozei, čūlām, trombozēm);
34% respondentu diagnostiku pie jušanas traucējumiem veic monofilamentu, bet 33% kategorijā iesaka gan kamertoni, gan termotipu;
49% respondentu veicot diagnostiku pulsu palpē a.dorsalis pedis;
49% aptaujāto respondentu praksē ir bijuši pacienti ar venoziem asinsrites traucējumiem no 70% līdz pat 90% pacientu. Tik pat daudz pacientu ir bijis 44% respondentu praksē ar arteriāliem asinsrites traucējumiem.
11% respondenti kā vissvarīgāko diagnostikas veidu savā praksē pacientiem pie venoziem asinsrites traucējumiem pamana ādas pigmentāciju, savukārt pacientiem pie arteriālajiem asinsrites traucējumiem – 9% vissvarīgāko pamana izmaiņas nagos un pacienta sāpju aprakstā.
16% aptaujāto respondentu pacienta ādai pie venoziem asinsrites traucējumiem un 12% aptaujāto respondentu pie arteriālajiem asinsrites traucējumiem pievērš uzmanību ādas krāsai (pigmentācijai).
…