Ievads
Šāds diplomdarba temats tika izvēlēts tādēļ, ka tas, kā mēs spējam aizsargāt mūsu jaunāko paaudzi, kādu vidi, kādu sociālo un garīgo klimatu mēs katrs un valsts kopumā spējam dot bērniem, radikāli iespaido mūsu nākotni.
Noziegumi pret personu tiek traktēti kā tādi prettiesiski, tīši vai aiz neuzmanības izdarīti bīstami nodarījumi, kas izpaužas kaitējuma nodarīšanā vai apdraudējumā to nodarīt, vēršoties pret personas dzīvību, veselību, brīvību, dzimumneaizskaramību, pret godu un cieņu vai citām ar likumu aizsargātām personas tiesībām.
Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa nosaka cilvēka pamattiesības: “Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo satversmi, likumiem un Latvijai saisošiem starptautiskajiem līgumiem. (..) Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta.”1
Dzimumnoziegumi, sevišķi izvarošanas, nemazinās, bet gan tieši otrādi- pieaug. Izdarīto dzimumnoziegumu bīstamība palielinās, agresīvāki kļūst izvarotāji, to vecums samazinās, pieaug nepilngadīgo un mazgadīgo izvarotāju skaits, tostarp pat tādu, kuri nevar būt izvarošanas un citu dzimumnoziegumu subjekti. Izvaro ne tikai pilngadīgas sievietes, bet arī nepilngadīgas un mazgadīgas meitenes. Tiesās bieži jāizskata krimināllietas, kurās pie atbildības par seksuālu vardarbību ir saukti tēvi un patēvi, kuri izvaro, paved netiklībā savas meitas un pameitas.
Būtiski atzīmēt, ka dzimumnoziegumi pieskaitāmi ne vien pie bīstamākajiem, bet arī pie intīmākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tādēļ īpaši uzmanība ir jāpievērš gan sabiedrības attieksmei un prasmei atbalstīt cietušo, gan valstij jāsagatavo labi izglītoti speciālisti, kuri izmeklē šos noziedzīgos nodarījumus. Tieši izvarošana ir viens no izplatītākajiem un bīstamākajiem dzimumnoziegumiem, kur jau panta sankcijā likumdevējs ir paredzējis Latvijas krimināltiesībās noteikto bargāko sodu, t.i., KL 159.panta 3.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma soda sankcija ir maksimālais sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz 20 gadiem, tādēļ šis noziedzīgais nodarījums tiks aplūkots arī plašāk. Salīdzinot ar citiem noziedzīgu nodarījumu veidiem, par dzimumnoziegumiem likumdevējs ir paredzējis sevišķi bargus sodus.
Tiesu praksē tiek ievērots princips, ka noziedzīga nodarījuma kvalifikācijā, soda noteikšanā ņemama vērā arī cietušā uzvedība un loma konkrētajā nodarījumā. Līdz ar to krimināllietas pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas stadijās liela vērība pievēršama arī tās viktimioliģiskajam aspektam, kas ļauj pareizi nodalīt vainīgā vainu un cietušā vainu, ja tāda ir.
Darbā tiks mēģināti rast apstiprinājumi vispārzināmām tēzēm, ka noziedzīga nodarījuma upuris nav tikai pasīvs objekts, bet arī aktīvs kriminalizācijas subjekts, kurš piedalās gan noziedzīga nodarījuma sākuma posmā, gan tā realizācijā, un kura uzvedība un loma noziedzīgajā nodarījumā bieži vien nosaka arī vainīgā noziedzīgo darbību raksturu.
Diplomdarba mērķis ir analizēt dzimumnoziegumu sastāva pazīmes, salīdzinot tās ar ārvalstu krimināltiesiskajām normām, īpaši akcentējot nepilngadīgo un mazgadīgo cietušo stāvokli šādos nodarījumos. Mērķa sasniegšanā izmantotas vēsturiskā, salīdzinošā un komparatīvā metode.
Krimināllietu sīkāka analīze ļauj izpētīt vainīgo personu dabu, cietušo izjūtas un spēju atgriezties iepriekšējā dzīvē, akcentējot to, cik būtisks ir darbs ar cietušajiem pirmstiesas izmeklēšanā, lai vainīgais nevarētu izbēgt no pelnītā soda.
1991.gada 4.septembrī Latvija pievienojās 1989.gada 20.novembra ANO Konvencijai par bērna tiesībām, kuras 34.pants paredz: “Dalībvalstis apņemas aizsargāt bērnu pret visu veidu seksuālo ekspluatāciju un seksuālo pavešanu netiklībā.
Šai nolūkā dalībvalstis veic nacionālā, divpusējā un daudzpusējā līmenī visus nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu:
1) Bērna pierunāšanu vai piespiešanu piekopt jebkādu nelikumīgu seksuālu darbību;
2) Bērnu izmantošanu ekspluatācijas nolūkos prostitūcijas nolūkos vai citā nelikumīgā seksuālajā praksē;
3) Bērnu izmantošanu ekspluatācijas nolūkos pornogrāfijā vai pornogrāfiskos materiālos.”2
Jāpiemin, ka dzimumnoziegumi ne tikai fiziski un morāli apdraud personu dzimumneaizskaramību, bet arī ietekmē šo personu normālu fizisku un garīgu attīstību. Kā zināms, šāda negatīva un sāpīga seksuālā pieredze atstāj sekas uz visu turpmāko cilvēka mūžu, tas ietekmē personas spējas veidot normālas un pilnvērtīgas partnerattiecības.
V.Birkavs ir uzskaitījis četrus būtskākos iemeslus, kas veicina bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu skaita pieaugumu:
“ 1) izmaiņas seksuālajās normās, kas rada tradicionālās kontroles seksuālajā sfērā samazināšanos;
2) arvien pieaugošais laulību šķiršanu, otrreizēju laulību skaits, līdz ar ko bērni arvien biežāk nonāk kontaktā ar patēviem, māšu mīļākajiem;
3)dzīves seksualizācija, kas prevalē medijos un norāda uz jaunām, augstākām ekspektācijām seksuālās dzīves sfērā. Daudzi vīrieši, aizvien biežāk nokļūstot situācijās, kurās dominē šīs augstās ekspektācijas, jūtas seksuāli deprivēti, tādēļ meklējot alternatīvas savam seksuālajam apmierinājumam daļa no viņiem nonāk pie bērnu seksuālas izmantošanas;
4) sievietes arvien retāk vēlas spēlēt tradicionālo pasīvo lomu, kas noved pie tā, ka daļa vīriešu pievēršas bērniem, izmantojot viņus kā seksa partnerus.” 3
Kaut gan diplomdarba temats ir dzimumnoziegumi pret nepilngadīgajiem un mazgadīgajiem, šie noziedzīgie nodarījumi tiks aplūkoti arī no vēsturiskā aspekta, kā arī vispārējā plāksnē, analizējot konkrēto KL pantu kopumā, jo nav iespējams aplūkot noziedzīgos nodarījumus pret nepilngadīgajiem un mazgadīgajiem, neizanalizējot tiesību normas pamatsastāvu un vispārējās pazīmes.
Detalizētāk tiks analizēti tieši tie noziedzīgie nodarījumi, kas vērsti pret sabiedrības neaizsargātāko un būtiskāko sastāvdaļu, mūsu bērniem.
…
