Teorētiskā daļa
1.1. Nieru funkcionālā nozīme organismā
Nieres - latīņu val.: ren, nephros.
Ir pāra orgāns, kas izstrādā urīnu. Atrodas aiz vēderplēves, pie vēdera dobuma mugurējās sienas blakus mugurkaulam pēdējā krūšu un 2 augšējo jostas skriemeļu līmenī. Niere ir pupas forma un gluda, sarkanbrūna virsma. Garums 10—12 cm, platums 5—6 cm, biezums apm. 4 cm, masa 120—150 g. (Apinis P., 1998).
Nierei izšķir augšgalu un apakšgalu, priekšējo un mugurējo virsmu, ārējo un iekšējo malu. Arējā mala ir izliekta, bet iekšējās ieliektās malas vidū ir nieres vārti. Pa vārtiem iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads. Nieri klāj plāns, blīvs saistaudu apvalks — nieres kapsula. Ap to atrodas tauku slānis, ko savukārt aptver nieres fascija. Tauki labāk attīstīti nieres aizmugurē un veido plastisku ietvaru, kas kopā ar fasciju notur nieri. Ja tauku slānis strauji samazinās, niere var izslīdēt no savas vietas (↑ klaiņnierē) (Apinis P., 1998).
Nierei ir nieres serde (centrā) un garoza (orgāna perifērijā). Serde sastāv no atsevišķiem koniskiem veidojumiem, t.s. piramīdām, kuru pamatnes vērstas pret garozu, bet galotnes sniedzas nieres iedobē un veido kārpiņas. Tām daudz sīku atverīšu, pa kurām izdalās urīns. Katru kārpiņu aptver t.s. mazā piltuve; tām saplūstot kopā, izveidojas lielās piltuves, no kurām urīns nonāk nieres bļodiņā, kas nieres vārtos pāriet urīnvadā. Tas beidzas urīna rezervuārā — urīnpūslī, no kura pa urīnizvadkanālu urīns periodiski tiek izvadīts ārā. Garozā atrodas sīki nieres (Malpīgija) ķermenīši, tāpēc tā izskatās graudama (Apinis P., 1998). .
Katrā nieres ķermenītī ir asinsvadu (kapilāru) kamoliņš, ko aptver plāna kapsula, kurai ir 2 sienas. Kapsulas iekšējā siena cieši piekļaujas asinsvadu kamoliņam, bet ārējā norobežo nieres ķermenītī no ārpuses. Starp abām sienām ir šaurs spraugveida dobums, kurā no asinsvadu kamoliņa filtrējas t.s. pirmējais urīns. Tas pēc sastāva līdzīgs asins plazmai bez olbvielām. Olbvielas urīnā atrodas patoloģijas gadījumos, kad traucēta kapsulas iekšējās sienas caurlaidība. No kapsulas iziet izlocīts kanāliņš. Tas pāriet cilpveida kanāliņā, kas no garozas ieiet piramīdā. Iznākot no tās, kanāliņš atkal izlokās, saplūst kopā ar kanāliņos, kas virzās uz serdi un tur ieplūst savācējkanāliņos. Tie atrodas nieres piramīdās un ieplūst kārpiņu izvados. Kanāliņos urīns koncentrējas, jo ūdens, glikoze un dažas minerālvielas uzsūcas atpakaļ asins kapilāros, kas aptver kanāliņus (Apinis P., 1998). (sk.2.pielikumu)
Normāli urīnā glikozes nav, tā rodas tikai patoloģijas (piemēram, cukura diabēta) gadījumos. Nieres ķermenītis kopā ar tam sekojošo kanāliņu sistēmu veido nieres funkcionālo vienību — nefronu. Cilvēka niere ir vairāk nekā 2 miljoni nefronu (Apinis P., 1998). (sk.2.pielikumu)
Nierēs veidojas arī dažādi hormoni - renīns un prostoglandīni, kas regulē asinsspiedienu un šķidruma apjomu organismā, D3 vitamīns (arī tas ir hormons), kas ietekmē kaulu stiprību un eritopoetīns - hormons, kas veicina sarkano asinsķermenīšu (eritrocītu) veidošanos. Tāpēc, nierēm vāji darbojoties, izmaiņas notiek visās organisma sistēmās.
Nieres artērijas atzarojas tieši no aortas; visas asinis diennaktī izplūst caur nierēm apmēram, 360 reižu, tā nodrošinot vielmaiņas galaproduktu izdalīšanos. Diennaktī nieres ķermenīšos filtrējas apmēram, 100 l pirmējā urīna, no kura kanāliņos veidojas apmēram 1,5 l urīna, kas izdalās no organisma pa urīna izvadceļiem. Ar urīnu organisms izdala kaitīgos vielmaiņas produktus. Olbvielu maiņa rada organismam kaitīgus slāpekļa savienojumus, no kuriem aknās tiek sintezēta mazāk kaitīga urīnviela, kas ar asinīm nonāk nierēs un izdalās ar urīnu. Caur nierem izdalās arī dažādi sāļi un ūdens (Apinis P., 1998).
Nieru darbību regulē veģetatīvā nervu sistēma (neirālā ceļā), kā arī hipofīzes u.c. iekšējās sekrēcijas dziedzeru hormoni (humorālā ceļā). Visi nefroni nefunkcionē vienlaikus. Ja viena niere slima, tās funkciju pilnībā var veikt otra niere, tāpēc nepieciešamības gadījumā vienu nieri var izoperēt. Nieres funkciju uz laiku var veikt mākslīgā niere. Tiek pilnveidotas arī nieres pārstādīšanas operācijas, kur slimo nieri aizstāj ar cita cilvēka veselo nieri (Valtneris A., 1995).
Nieres ir organisma filtru sistēma, kas saglabā mums vajadzīgos šķidrumus un ķīmiskās vielas un izvada no organisma visu lieko. Ikdienā cilvēks uzņem noteiktu barības daudzumu. Normālam uzturam ir būtiska loma labas veselības uzturēšanā, jo tas satur šķidrumu, olbaltumvielas, ogļhidrātus, taukus, daudzus un dažādus sāļus un minerālvielas. Ja nieres nespēj izvadīt no organisma visus uztura pārstrādes galaproduktus, tie uzkrājas asinīs un mēs saslimstam (Valtneris A., 1995).
…
