Term Papers
Business and Law
Real Estate
Dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja inic...-
Dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas
Nr. | Chapter | Page. |
Ievads | 3 | |
1. | Dzīvojamās telpas īres līguma raksturojums | 6 |
2. | Īres līguma izbeigšanās regulējums romiešu tiesībās un Latvijas Civillikumā | 8 |
3. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās regulējums likumā „Par dzīvojamo telpu īri” | 12 |
3.1. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi | 16 |
3.2. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem | 21 |
3.3. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu | 27 |
3.4. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās mājas nojaukšanu | 33 |
3.5. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētas vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājās īpašniekam (viņa mantiniekam) | 39 |
3.6. | Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē vai nelikumīgu dzīvošanu tajā | 47 |
Secinājumi un priekšlikumi | 53 | |
Izmantotās literatūras un normatīvo aktu saraksts | 56 | |
Anotācijas | 59 | |
Pielikumi | 61 |
IEVADS
Diplomdarba temats ir „Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas”. Diplomdarba autore izvēlējas pētīt šo tematu tādēļ, ka problēma, kas saistīta ar dzīvojamo telpu īres līgumu izbeigšanas jautājumu mūsdienās ir ļoti aktuāla.
Pašlaik daudzi dzīvokļu īrnieki ir pakļauti badam, nabadzībai un ārstniecības pakalpojumu nepieejamībai, ko pierāda šausminošā Tieslietu ministrijas statistika par draudiem īrniekus izlikt no dzīvokļiem. Laikā no 1994.gada līdz 2004.gadam tiesās ierosinātas lietas par 61 955 ģimeņu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kuru skaitā ir valsts un pašvaldību māju īrnieki, dzīvokļu īpašnieki un denacionalizēto māju īrnieki kopā, kuri vairāku gadu garumā tika spīdzināti tiesu procesos ar izlikšanu uz ielas ar visām mantām. Šādi skaitļi liek aizdomāties, ka dzīvojamās telpas īres līguma saistību nepildīšanai ir masveida raksturs, kas viennozīmīgi ir pamatots ar ekonomiskās situācijas nestabilitāti un zemu iedzīvotāju vidējo dzīves līmeni.
Tēmas aktualitāti pamato fakts, ka ar 2006.gada 8.marta Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2005-16-01 tika atcelti tā sauktie „īres griesti”. „Īres griestu” atcelšana smagi skar denacionalizēto un visu privāto namu īrniekus, kuri nav spējīgi samaksāt īres maksu un tādējādi būs spiesti zaudēt savus mājokļus. Mājokļu problēma rada pārkāpumus arī virknē cilvēka tiesību, piemēram – tiesību uz cilvēka cieņai atbilstošu dzīves līmeni, uz sociālo nodrošinājumu, uz savu dzīves apstākļu uzlabošanu, uz kvalitatīvu vidi, īpašumu, kā arī bērnu aizsardzības tiesību pārkāpumu.
Galvaspilsētā īres griestu atcelšana skar 63 298 denacionalizēto namu iedzīvotājus jeb 25 319 ģimenes, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes un Iedzīvotāju reģistra datiem .
Nereti, risinot strīdus par tiesībām lietot dzīvojamās telpas un ar to saistītas izīrētāju un īrnieku tiesiskās attiecības, tiek sniegtas atšķirīgas likuma normu interpretācijas. Tas notiek tādēļ, ka vienotas tiesu prakses izveidošana valstī un vienota normatīvo aktu interpretācija ir tikai nākotnes mērķis, kas tiks sasniegts kad būs uzkrāts zināms daudzums tiesas spriedumu.
Savā darbā autore izmantos Civillikuma tiesību normas, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” tiesību normas, Rolanda Krauzes komentārus likumam „Par dzīvojamo telpu īri”, Ministru kabineta noteikumus, literatūru no periodiskajiem izdevumiem, tiesu prakses
materiālus, ārzemju literatūru, kā arī gadījumus no savas pieredzes.
Īres un nomas līgums ir viens no saistību tiesību nodibināšanas veidiem. Līdz ar to
tiesiskās attiecības starp subjektiem regulē Civillikuma saistību tiesību daļa un konkrēti četrpadsmita nodaļa „Nomas un īres līgums”.
Lai regulētu attiecības starp subjektiem bija pieņemts likums „Par dzīvojamo telpu īri”.
Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā. Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.
Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti -
Izīrētājs var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kas ir dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.
…
Diplomdarba temats ir „Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas”. Diplomdarba autore izvēlējas pētīt šo tematu tādēļ, ka problēma, kas saistīta ar dzīvojamo telpu īres līgumu izbeigšanas jautājumu mūsdienās ir ļoti aktuāla. Pašlaik daudzi dzīvokļu īrnieki ir pakļauti badam, nabadzībai un ārstniecības pakalpojumu nepieejamībai, ko pierāda šausminošā Tieslietu ministrijas statistika par draudiem īrniekus izlikt no dzīvokļiem. Laikā no 1994.gada līdz 2004.gadam tiesās ierosinātas lietas par 61 955 ģimeņu izlikšanu bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, kuru skaitā ir valsts un pašvaldību māju īrnieki, dzīvokļu īpašnieki un denacionalizēto māju īrnieki kopā, kuri vairāku gadu garumā tika spīdzināti tiesu procesos ar izlikšanu uz ielas ar visām mantām. Lai noskaidrotu īres līguma izbeigšanas iemeslus, vispirms jānoskaidro īres līguma būtība. Saskaņā ar Civillikuma 2112.pantu „Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.” Bet nevienā no normatīviem aktiem – ne Civillikumā, ne likumā „Par dzīvojamo telpu īri” konkrēti nav noformulēts un paskaidrots kas ir īres līgums.
- 1920.gada Latvijas - Krievijas Miera līguma spēkā esamība
- Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana
- Dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!1920.gada Latvijas - Krievijas Miera līguma spēkā esamība
Term Papers for university61
Evaluated! -
Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana
Term Papers for university45
Evaluated! -
Rīgas pilsētas Īres valde un tās darba organizācijas problēmas
Term Papers for university71
Evaluated! -
Darba līguma saturs
Term Papers for university49
Evaluated! -
Laulības līguma faktiskais mērķis mūsdienu Latvijas Republikā
Term Papers for university71
Evaluated!