Ievads
E-pārvaldes ieviešana ir aktuāla, jo šobrīd visā pasaulē tiek mēģināts ieviest elektronisko identitāti. Saistībā ar ekonomikas krīzi e-pārvalde ļauj reāli ietaupīt un Latvija un Eiropas Savienība arī cenšas to darīt. Svarīgi ir ieviest vienkāršu, efektīvu un lētu e-pārvaldi.
Bakalaura darba mērķis ir izanalizēt Eiropas un Latvijas e-pārvaldes rašanos, pašreizējo situāciju un tendences. Lai šo mērķi sasniegtu nepieciešams:
• Izpētīt e-pārvaldes Latvijā un Eiropas Savienībā juridiskos pamatus
• Veikt elektroniskā paraksta izveides un izmantošanas analīzi
• Izpētīt e-pārvaldes ieviešanas finansiālās izmaksas
• Izpētīt ieviestos e-komercijas komponentus un noteikt Latvijas e-pārvaldes stāvokli Eiropas Savienības kontekstā
• Atklāt pozitīvās īpašības un trūkumus e-pārvaldes organizācijā
• Atklāt iespējas izmantot e-komercijā e-pārvaldes piedāvātos risinājumus
• Izstrādāt priekšlikumus e-pārvaldes uzlabošanai.
Mērķu sasniegšanai tika studēta literatūra par viedkartēm, publisko atslēgu kriptogrāfiju, preses un ziņu portālu arhīvi, vairāku personu blogi, tika pētīta Latvijas, Lietuvas likumdošana un salīdzināta ar ES direktīvām. Tika analizēti IUB, LP, VRAA un LVRTC publicētie dokumenti. Tika salīdzinātas e-pārvaldes izmaksas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs. Tika testēti e-pārvaldes piedāvātie pakalpojumi un salīdzināti ar Lietuvas un Igaunijas pakalpojumiem. Tika aptaujāti Rīgas domes ITC, SIA „Datu sistēmas”, „Microsoft Latvia”, SIA „Datorprogrammu apgāds”, LVRTC, VRAA un E-ME darbinieki, kā arī izmantota personīgā pieredze strādājot dažādās valsts iestādēs no 2001 līdz 2009. gadam. Bakalaura darba mērķa sasniegšanai tika notestēta sekojoša programmatūra- pārlūki Mozilla Firefox, Google Chrome, IExplore8, e-pasta programmas Mozilla Thunderbird un Microsoft Outlook, web serveri MS IIS 6 un Apache, tika notestētas SIA „EUSO” Java edoc bibliotēkas, elektronisko dokumentu parakstīšanai- LVRTC e-Parakstītājs, SA Free, Justa LE, DigiDoc, Acrobat Pro un Open SSL, atklātas nepilnības programmās e-Parakstītājs un MS Outlook un izteikti priekšlikumi alternatīvu programmu SA Free un Thunderbird izmantošanai.
Darbs ir sadalīts 3 daļās. Pirmajā daļā tiek aplūkota Latvijas un Eiropas Savienības likumdošana, kas regulē e-pārvaldi. Otrajā daļā tiek aplūkots Latvijas e-pārvaldes risinājums, komponenti- CA, viedkarte, portāls, elektronisko iepirkumu sistēma, un tas tiek salīdzināts ar kaimiņvalstīm. Trešajā daļā tiek aplūkota mijiedarbība starp e-komerciju un e-pārvaldi, tiek aprakstīti veiktie izmēģinājumi un uzskaitīti e-pārvaldē izmantotie e-komercijas rīki un tiek aplūkoti veidi, kā komersanti var pelnīt uz e-pārvaldes rēķina un tiek izteikti priekšlikumi kā izmantot e-pārvaldes risinājumus e-komercijā. Bakalaura darbs aptver e-pārvaldes ieviešanas laika posmu no 2006-2009 gadam. Autors ir strādājis dažādās valsts iestādēs laika posmā no 2000-2009 gadam un netieši piedalījies Eparaksta ieviešanā. Nobeigumā autors izdara 14 secinājumus un izsaka 7 priekšlikumus.
1 E-pārvaldes ieviešanas tiesiskie un ekonomiskie aspekti
1.1 Eiropas un pasaules e-pārvaldes situācija
Eiropas Savienība visādā veidā cenšas veicināt komercdarbību un paātrināt komersantu veidošanos. Pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līguma 43. pantu, uzņēmējdarbības veikšanas brīvība ļauj uzņēmējiem dibināt uzņēmumu jebkurā ES valstī. [2] Pakalpojumu direktīva paredz, ka ES valstīm jāvienkāršo visas ar pakalpojumu sniegšanas sākšanu un īstenošanu saistītās procedūras. Līdz 2009. gada beigām bija jānodrošina, lai uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, ar vienotu kontaktpunktu starpniecību attāli vai tiešsaistē varētu nokārtot visas nepieciešamās formalitātes, piemēram, pilnvaras, paziņojumus, vides licences. Latvijā šis kontaktpunkts ir Eiropas biznesa atbalsta tīkls pie LIIA, kurš piedāvā sekojošus pakalpojumus: informācija, inovācijas veicināšana un konsultācijas. [3]
Eiropas konkurences un inovāciju programma (CIP) kas ilgst no 2007- 2013 gadam, budžets ir 3,6 miljardi. [63] Programma piešķir līdzfinansējumu dažādiem projektiem, kas saistīti ar e-Pārvaldes ieviešanu. Šā projekta 5 kārtā 17 projekti saņēma līdzfinansēju viedkaršu ieviešanai –faktiski visas vecās Eiropas valstis smartkartes ieviesa 50% par Eiropas naudu, Latvija šajā projektā nepiedalījās, jo Latvija tajā laikā vēl nebija Eiropas Savienībā. Līdz 2003. gadam ES dalībvalstis jau bija ieviesušas smartkartes. Līdz 2007. gadam izmēģināja sadarbības pilotprojektus un līdz 2010. gadam jāievieš vienota sadarbības vietne ar valsts institūcijām un no 2010. gada ir plānots sākt ieviest federatīvos servisus, tādus, kā autentifikācija ar viedkartēm citas valsts publiskajā sektorā- Igaunijā tas jau notiek. Projekta 6 kārtā 2002-2006 naudu saņēma tai skaitā arī lietuvieši laika zīmoga autoritātes ieviešanai.[42.,2] Piemēram eEpoch projekts ļāva izstrādāt Dānijai elektroniska paraksta aplikāciju un aplikācijas source kods un java sīklietotne ir brīvi pieejams internetā [.].
…
