Mūsdienās jāzin ne tikai savas valsts vai pasaules vēsturi, bet arī ļoti svarīgi zināt savas naudas vēsturi un tas galvenās īpatnības. Tāpēc darbs ir veltīts eiro, kas drizumā paliks arī par mūsu naudu.
Šī darba mērķis ir izpētīt eiro ietekmi uz ekonomiku, eiro idejas izveidošanās gaitu, iepazīties ar starptautiskām naudas un ekonomikas sistēmām.
Darbā ir aprakstīta starptautiskas naudas sistēmas vēsturiska attīstība sakot no pirma starptautiska standarta, t.i. zelta standarts un beidzot ar Eiropas Monetāro Savienību, kas izmanto vienotu valūtu – eiro. Ceturtajā daļā tiek aplūkota aktuāla musu valstī problēma – eiro ieviešana, tas ietekme uz ekonomiku, kā arī iespējamie plusi un mīnusi, saistīti ar jaunas valūtas ieviešanu.
Latvijas dalība Eiropas Savienībā nozīmē, pirmkārt, virzību uz vienotu ekonomisko telpu ar visām ES dalībvalstīm. Vienota ekonomiskā telpa prasa, lai tās dalībvalstu saimnieciskā likumdošana un saimnieciskā vide būtu savietojamas (harmonizētas) un attīstītos pēc saskaņotiem noteikumiem. Šādi noteikumi, ietērpti principu un direktīvu formā, regulē ari ES valstu centrālo banku un komercbanku sistēmu darbību.
Eiropas savienības valstu saimnieciskās integrācijas attīstība, ko acīmredzot pastiprinās plānotā ES vienotās valūtas ieviešana vēl šī gadsimta beigās, loģiski prasa stingri vienotus principus dalībvalstu centrālo banku statusā un to darbības principos. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka ES Komisijas jautājumu paketē asociētajām valstīm virkne jautājumu tika veltīta tieši šim problēmu lokam, uzsverot, pirmkārt, prasību pēc likumā nostiprinātas centrālās bankas neatkarības un, otrkārt, monetārās politikas principu stabilitāti.
Eiropas savienības saimnieciskā sistēma paredz brīvu maksājumu un kapitāla plūsmu starp ES dalībvalstīm. ES direktīvu izpratnē brīva kapitāla kustība ietver gan iespēju brīvi konvertēt un pārvietot naudas līdzekļus starp dalībvalstīm un bez ierobežojumiem veikt jebkurus starpvalstu maksājumus, gan arī iespēju kapitālu brīvi izmantot (investēt, tai skaitā nekustamajā un zemes īpašumā) jebkurā no dalībvalstīm.
1999. gada 1. janvāris iegāja pasaules vēsturē kā diena, kad bija pabeigts viens no grandiozākajiem starptautiskajiem projektiem – tiek apvienotas vairāku tautsaimniecības attīstības, īstenotās politikas un kultūras ziņā atšķirīgu Eiropas valstu valūtas, radot ekonomisko un monetāro sistēmu – Eiropas Monetāro savienību (EMS) – ar vienotu Eiropas valūtu eiro.
Eiro turpmāka ieviešana noslēgs sākto 70.gados pasaules ekonomikas pāreju no “vienvalūtas” sistēmas(Bretton – Vuda sistēma), kuras pamatā ir dolārs, kā vienīga pasaules rezervju valūta, pie sistēmas, kuras pamatā ir divas “superreģionālas” valūtas – dolārs un eiro.
Darba temats svarīgums par eiro, ir arī tāpēc, ka jau pēc diviem gadiem eiro ieies apgrozībā, un kļūs par pilnvērtīgu valūtu arī Latvijā. Un tā kā mēs paši dzīvojam Eiropā mūsu interesēs zināt kas notiek kaimiņvalstīs. Jo vairāk Latvija pati grib iestāties Eiropas Savienībā. Un var būt eiro kādreiz aizvietos latu.
Savu darbu es veltīju eiro vēl tāpēc, ka, manuprāt, pretstāvība starp dolāru un eiro būs viena no galvenām 21.gadsimta problēmām. Un izejot no tā ir ļoti svarīgi zināt eiro vēsturi un galvenās īpatnības.
Darba mērķis ir izpētīt eiro ietekmi uz ekonomiku, eiro idejas izveidošanās gaitu, iepazīties ar starptautiskām naudas un ekonomikas sistēmām, apskatīt ko ietver sevī katra no tiem, aplūkot tās funkcijas kā eiro valūtas vēsturiskus attīstības posmus. Darba mērķis arī ir nostiprināt un paplašināt teorētiskas zināšanas par pētāmo priekšmetu.
Lai sasniegtu mērķi, jāatrisina sekojošie uzdevumi:
1. īsumā aplūkot un analizēt starptautiskas naudas sistēmas vēsturisko attīstību;
2. aplūkot starptautiskās naudas sistēmas un tās attīstību;
3. apskatīt un izpētīt Eiropas konverģences jautājumu;
4. aplūkot eiro zonas izveidošanu, Eiropas valstu tuvināšanas procesā;
5.Izpētīt Eiro ieviešanas plusus un mīnusus ekonomikai.
Darbā autors lieto monogrāfisko, analītisko, vēsturisko metodi. Par vēsturi pētīti dati no 1920.-iem gadiem līdz pat mūsdienām.
Zinātniskā darbā izmantota speciālā literatūra, lasītās lekcijas par pētāmo objektu un nepublicētie materiāli .
1.VALŪTAS SISTĒMAS BŪTĪBA UN ELEMENTI
Ilgais naudas attīstības ceļš, daudzi materiāli, kas vēsturiski līdz mūsu dienām izpildīja naudas lomu, izvirza jautājumu, kas īsti ir nauda? Zinātnieki – gudrās galvas – pēc ilgas prātošanas un strīdiem ir nolēmuši: nauda ir tas viss, kas pilda tās funkcijas. Nav svarīgs naudas materiāls – lopiņš, zvērāda, zivs, gliemezis, sāls, tēja, dzelzs, varš, sudrabs, zelts, platīns, papīrs, elektroniskie signāli – , bet nozīmīga ir noteiktu funkciju pildīšana, kas nesaraujami saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām. Par naudu dēvēt kādu konkrētu materiālu nav pieņemami, jo šāda atziņa nonāktu pretrunā ar vēstures realitātēm. Kādreiz varēja uz šo jautājumu atbildēt īsi un skaidri: nauda ir prece -vispārējais ekvivalents. Šāds formulējums pieder pagātnei. Tas vairs neatbilst mūsdienu realitātēm. Jautājums par naudu pašlaik pieder pie vissarežģītākajām ekonomikas problēmām. Mūsdienu teorijai jāatzīst, ka tas viss, kas pilda naudas funkcijas, ir nauda.
Valūta ir nacionālā vai pasaules mēroga naudas veids, ko parasti izlaiž apgrozība valsts centrālās bankas. Līdzīgi kā centrālās bankas, piemēram, Latvijas Banka, pārvalda savas valsts nacionālo monetāro politiku, EMS to veic Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS). ECBS ietilpst Eiropas Centrālā banka un Eiropas savienības nacionālās centrālās bankas , kuras nav eiro zonas dalībnieces, piedalās ECBS ar īpašu statusu – tām ir atļauts noteikt nacionālo monetāro politiku, bet nepiedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz eiro zonas monetāro politiku.
70. gados, pārejot uz "peldošajiem kursiem", t.i., uz kursiem (cenu), ko nosaka vienīgi apmaināmo valūtu pieprasījuma un piedāvājuma samērs, zūd arī devalvācijas un revalvācijas kategorijas. Valūtas kursi ik dienas "peld", proti, tie svārstās uz augšu vai uz leju bez jebkāda sakara ar zeltu. Par devalvāciju un revalvāciju var runāt vienīgi tad, ja kāda nacionālā valūta ir cieši "piekalta" pie kādas citas valūtas1.
Valūtas tirgus ir arī svarīgs rādītājs, lai valstī ieplūstu ārvalstu investīcijas, jo ar operācijām attīstītā valūtas tirgū pastāv iespējas minimizēt valūtas risku, kas pastāv pat augsti attīstītās valstīs. Ārzemju investori, ienākot valstīs ar vēl nestabilu ekonomiku, noteikti izskata iespējas samazināt valūtas risku, kas saistās ar valūtas kursu svārstībām.
Valūtas tirgus ir milzīgs valūtas pircēju un pārdevēju kopums, kas darbojas 12 galvenajās valstīs un neskaitāmās mazākās valstīs. Tā dalībnieki ir, sākot ar gigantiskām bankām un daudznacionālām korporācijām ar dienas apgrozījumu, kas sastāda vairākus miljardus dolāru un beidzot ar tūristiem, kuri pērk nelielas naudas summas mazās banknotēs. Tas ir tirgus, kur tā dalībnieki reti tiekas tieši viens ar otru. Tā ir pasaule, kura ir savstarpēji saistīta ar telefona un teleksa līnijām, kur valūtas maiņa notiek momentāni, pēc valūtas kursa noteiktā brīdī. Pati par sevi valūta šeit nefigurē, pārskaitījumi notiek telegrāfiski no konta uz kontu2.
Būtībā valūtas tirgus ir starpbanku tirgus, caur kuru tā dalībnieki veic operācijas. Kā jau rāda pats nosaukums, tas sastāv no komercbankām, kuras veic darījumus viena ar otru uz noteiktu līgumu pamata. Nav būtiska iemesla, kādēļ valūtas tirgum vispirms vajadzētu būt banku pakalpojumam, bet fakts ir tāds, ka bankām gadu gaitā ir izveidojies lielisks tehniskais nodrošinājums valūtas operāciju veikšanai. Tirgus dalībnieki, kas nav bankas, galvenokārt savas operācijas veic caur bankām. …
