Jebkura uzņēmuma darbības rezultāti un konkurētspēja ir atkarīga no vadītāju prasmes, pieredzes un spējas pieņemt pareizus lēmumus. Katrs no šiem lēmumiem var uzlabot vai pasliktināt uzņēmuma saimniecisko vai finansiālo stāvokli. Finanšu analīze ir finansu pārvaldības svarīgs elements. Bet ļoti daudzi uzņēmumi Latvijā nenovērtē finanšu analīzes nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā, un analīzi izmanto tikai gadījumos, kad pārstrukturē vai pārdod uzņēmumu un gadījumos, kad draud maksātnespēja.
Bakalaura darbā pētāmais uzņēmums ir SIA „X”. Arī šajā uzņēmumā praktiski netiek veikta nekāda finanšu analīze, vadības lēmumi tiek balstīti uz intuīciju, nevis faktisko datu analīzi, tādēļ bakalaura darba mērķis ir veikt SIA „X” finanšu analīzi un pierādīt tās rezultātā iegūtās informācijas nozīmīgumu pieņemot lēmumus.
Mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi:
1)izvērtēt finanšu analīzes lomu vadības lēmumu pieņemšanas procesā;
2)izpētīt dažādos literatūras avotos finanšu analīzes metodes;
3)izmantojot SIA „X” gada pārskatu datus veikt finanšu analīzi;
4)izdarīt secinājumus par to, vai finanšu analīzes rezultātā iegūtos datus var izmantot lēmumu pieņemšanas procesā.
5)dot priekšlikumus par uzņēmuma tālākās attīstības iespējām.
Bakalaura pirmā nodaļa tiek veidota, lai noskaidrotu, kas ir lēmumi, kas ir lēmumu pieņemšanas process un kāda ir finanšu analīzes loma tajā.
Vadītājam nepārtraukti ir jāpieņem dažādi lēmumi gan operatīvie, gan stratēģiskie un lai šie lēmumi pozitīvi ietekmētu uzņēmuma darbību, ir jāzina kādas darbības ir jāveic lēmumu pieņemšanas procesā.
Svarīgākais posms lēmumu pieņemšanas procesā ir problēmas analīze, cēloņu meklēšana. Tas tiek veikts analizējot uzņēmuma rīcībā esošo informāciju ar dažādu metožu palīdzību. Viena no šādām metodēm ir arī finanšu analīze, jo tā analizē un novērtē faktiskos datus, tātad nosaka, cik efektīvi uzņēmums ir darbojies.
Otrā nodaļa ir praktiskā bakalaura daļa, kurā ar praktisku piemēru pierādīta finanšu analīzes loma lēmumu pieņemšanas procesā.
Vadītājus galvenokārt interesē, kāda ir uzņēmuma rentabilitāte, maksātspēja, cik ātri aprit uzņēmuma līdzekļi un pārvēršas naudas līdzekļos, tieši ar finanšu analīzes radītāju palīdzību tiek rastas atbildes uz šiem jautājumiem.
Finanšu analīzes gaitā arī tiek rasti cēloņi, kāpēc uzņēmumam ir tāds vai citāds finansiālais stāvoklis. Šī informācija ir pamats, lai izvērtētu uzņēmuma tālākās attīstības tendences.
Bakalaura darbā tiek izmantotas gan finanšu analīzes metodes, gan statistiskās un matemātiskās metodes.
Pētāmais periods ir 5 gadi, no 2000. – 2004. gadam. Šāds laika periods tiek izmantots, lai varētu novērtēt uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā izmaiņas dinamikā. Pieci gadi arī ir pietiekoši garš periods, lai novērtētu vadības pieņemto lēmumu sekas.
Darbā veiktā analīze pamatojas uz Latvijā un ārvalstīs publicēto ekonomisko literatūru un SIA „X” gada pārskatu datiem.
Otrajā nodaļā aprēķini tiek veikti balsoties uz SIA „X” gada pārskatiem no 2000. līdz 2004. gadam.
1.Finanšu analīzes vieta vadības lēmumu pieņemšanas procesā
Lai vadītu uzņēmumu ir nepieciešama pilnīga un precīza informācija par ražošanas un ar to saistīto citu saimniecisko procesu gaitu. Ievāktā informācija ir jāapstrādā, lai pēc tās varētu iegūt pilnīgu ainu par uzņēmuma saimnieciskajiem procesiem, to attīstības tendencēm. Informācijas apstrādi, tās izzināšanu veic finanšu analīzes gaitā. Finanšu analīze ir starpposms starp informācijas savākšanu un vadības lēmumu pieņemšanu. Tātad ekonomiskā analīze ir vadības funkcija, kas nodrošina zinātnisku bāzi lēmumu pieņemšanai un to regulēšanai.
1.1. Lēmumu pieņemšanas process
Lēmumu pieņemšana ir problēmas atklāšana, alternatīvu novērtēšanas, optimālās alternatīvas izvēles un problēmas risināšanas process. [10;153]
Lēmums ir vadīšanas sistēmas vai arī atsevišķa vadīšanas aparāta darbinieka produkts. To raksturo savlaicīgums, pilnīgums un citi kvantitatīvi un kvalitatīvi parametri.[7;82]
Vadības lēmums ir vadīšanas darbības forma, ko izmantojot, vadītājs mērķtiecīgi iedarbojas uz padoto darbinieku grupām un atsevišķiem darbiniekiem, kā arī uz citiem viņa rīcībā esošiem resursiem, lai iegūtu noteiktus ražošanas rezultātus” [12;78]
Vadības lēmumu kvalitāte atkarīga no daudziem faktoriem, ko nosacīti var iedalīt divās grupās: objektīvie faktori – pieejamās informācijas kvalitāte un kvantitāte; un subjektīvie faktori- vadītāja zināšanas, prasme, pieredze, utt.
Lēmumu pieņemšanas process ietver savstarpēji saistītus posmus, ko ietekmē indivīda vērtību sistēma, dzīves pieredze, simpātijas/ antipātijas, domāšanas veids. Tie ir kopīgi visu veidu un līmeņu lēmumiem. [11;158]
Kopumā var izdalīt 8 secīgus posmus:
1. Problēmu atklāšana un definēšana, kā laikā vadītājs vadoties pēc dažādām pazīmēm noformulē problēmas būtību, lai varētu pamatoti noteikt vajadzību un mērķi. Par pamatu problēmas atklāšanai var kalpot ļoti dažādas lietas vai parādības: ārējā kritika, novirzes no konkrēta plāna, atšķirīga pagātnes pieredze utt. [11;159]
2. Situācijas analīze, informācijas vākšana un apstrāde. Ja problēmas esamība ir atklāta, jāatrod tās cēloņus, jāizanalizē situācija un jāsavāc visa iespējamā noderīgā informācija. Izejas dati ir “jāfiksē”, atmetot to, kas neattiecas uz konkrēto problēmu, atstājot tikai nepieciešamākās ziņas, kuras varēs izmantot lēmumu pieņemšanas procesā.
3. Problēmas precīza formulēšana, kritēriju izvēle. Pamatojoties uz savākto informāciju, problēma jāformulē precīzi un reāli. Tas nozīmē, ka vadītāja vai organizācijas rīcībā ir ierobežoti resursi, taču daudzu problēmu cēloņi meklējami ārpus organizācijas. Līdz ar to lēmuma pieņemšanas iespējas ir ierobežotas.…
