Ievads
Jautājumus par vardarbību un tās izraisītajām problēmām ir grūti ignorēt un nedomāt par tām. Mūsdienu attīstītajā pasaulē izglītotu un gudru cilvēku kļūst arvien vairāk. Ir pagājis laiks kopš tā perioda, kuru mēdza dēvēt par “dabisko stāvokli.” Filozofs Tomass Hobbs raksta par to, ka senos laikos cilvēki atradušies tā saucamajā “dabiskajā stāvoklī”, kad valdījis princips “visu karš pret visiem.” Kopš šī laika pasaule ir attīstījusies dažādos aspektos. Politika, tiesības, likumi, - tas viss ir neatņemama mūsdienu civilizētās pasaules sastāvdaļa. Tātad var teikt, ka cilvēce ir progresējusi un attīstījusies gan politiski, gan intelektuāli. Mēs varētu domāt, ka pasaulei tagad vajadzētu būt ideālai, kur visi cilvēki lielākā vai mazākā mērā dzīvo harmonijā viens ar otru. Tomēr pieredze liecina, ka vardarbība mūsdienu pasaulē ir ļoti izteikta parādība. Sākot ar fizisku iespaidošanu skolā un beidzot ar teroraktiem globālā līmenī. Turklāt izplatīta ne tikai fiziska vardarbība, bet arī psiholoģiska vardarbība, piemēram, pazemošana, draudēšana, apsmiešana.
Ļoti aktuāla ir vardarbības problēma pret bērniem. Pasaulē ir arvien vairāk bērnu tiek pakļauti vardarbībai un Latvija nav izņēmums. Vardarbība ir viena no traumatiskākajām pieredzēm, ko bērns var piedzīvot savas dzīves laikā. Vardarbība vienmēr ietekmē bērna psiholoģiskās attīstības dinamiku neatkarīgi no bērna vecuma. Nosacīti vardarbībai pret bērnu pievērš lielāku uzmanību un tās novēršanai izdala lielākus resursus nekā gadījuma, kad vardarbība notiek pret sievieti. Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši vardarbības problēmai, aizvien biežāk tiek meklēti risinājumi jau esošajiem vardarbības rezultātiem, tomēr jāsaka, ka problēmu nav iespējams atrisināt balstoties uz tās sekām. Jebkuras problēmas risinājuma pamatā ir cēloņu konstatēšana. Taču īpaša neaizvietojuma loma, risinot ar vardarbību saistītas situācijas, ir skolai un skolotājiem, gan attiecības ar pašu bērnu, gan ģimeni un ar citiem profesionāliem. Līdz ar to, sava darbā es gribu pievērst uzmanību fiziskai vardarbībai pret bērnu, un vardarbības sekas novēršanas iespējām. Atbalstu var sniegt sociālie dienesti, skolas psihologi, bet uzskatu, ka katram skolotājam jāzina, kā var palīdzēt vardarbībā cietušam bērnam. Kādas darba metodes var atvieglot bērna ciešanas un veicināt viņa iekļaušanu sabiedrībā. Veicot pētījumu gribu arī pārbaudīt, kā spēļu terapija un smilšu terapija ietekme bērna emocionālo stāvokļi.
Bakalaura darba temats: Fiziskā vardarbība pret bērnu un atbalsta sniegšanas iespējas vecākajā pirmsskolas vecumā.
Mērķis: Izzināt fiziskās vardarbības pret bērnu izpausmes un atbalsta sniegšanas iespējas vecākajā pirmsskolas vecumā.
Hipotēze: Atbalstu fiziskajā vardarbībā cietušam bērnam iespējams sniegt
• ja pedagogs veido vidi, kurā bērns jūtas pieņemts un saprasts,
• ja rotaļu laikā bērnam piedāvā izspēlēt savas izjūtas.
Uzdevumi:
1) Analizēt literatūru par fizisko vardarbību pret bērnu, tās cēloņiem.
2) Izzināt fiziskās vardarbības ietekmi uz bērnu psiholoģisko attīstību.
3) Praktiski pārbaudīt atbalsta sniegšanas iespējas bērniem, kas cietuši no fiziskās
vardarbības.
4) Izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus pedagogiem darbā ar fiziskajā vardarbībā cietušajiem bērniem.
Pētījuma objekts: Fiziskā vardarbība pret bērnu.
Pētījuma priekšmets: Fiziskās vardarbības izpausmes un atbalsta sniegšanas iespējas.
Pētījuma metodes:
1) Teorētiskās literatūras analīze;
2) Bērnu uzvedības novērojums;
3) Pedagogu anketēšana.
Pētījuma bāze:
X pamatskolā, pirmsskolas grupā. Septiņi bērni: piecas meitenes, divi zēni.
…
