Globālās Covid-19 pandēmijas ietekme uz pārtikas patēriņa uzvedību

SECINĀJUMI
1. Nav konkrētas patēriņa uzvedības, tā sevī ietver patērētāja attieksmes izpausmes un raksturlielumus, beigās secinot līdzvērtīgi kā par patērētāja, tā patēriņa uzvedību.
2. Datu analīzei pieejami daudz dažādi modeļi un pētīšanas metodes, ar kuru palīdzību iespējams nonākt pie vienlīdzīga rezultāta, taču katram modelim un metodei ir savas priekšrocības un savi ierobežojumi.
3. Spīrmena korelācija ir piemērotāka Likerta skalas ordinālo jeb kārtas datu analīzei nekā Pīrsona korelācija, jo Spīrmena korelācija pēta savstarpēji saistītus un nepārtrauktus datus.
4. COVID-19 vīrusa ietekme pastāvīgi palielinās. Dažās valstīs pāreja uz digitālo komunikāciju ir veiksmīga, turpretī dažas izrāda vēlmi atgriezties normālā stāvoklī. Viena no esošajām tendencēm paliks, piemēram, attālināts darbs un izglītība iegūs popularitāti.
5. Iespēja dzīvot COVID-19 pandēmijas periodā maina pasauli, kurā dzīvojam, kā arī uzvedību, no šīs pieredzes iespējams mācīties kā negatīvā, tā arī pozitīvā nolūkā.
6. COVID-19 pandēmija krasi ietekmējusi cilvēku rīcību un domāšanu, tādējādi cilvēkiem liekot piedomāt par pārtikas uzkrājumu veidošanu, vairāk kā pirms pandēmijas.
7. Lai arī alkohola patēriņš Latvijā COVID-19 ietekmē procentuāli samazinājies, ņemot vērā tūristu un pierobežas klientu plūsmu samazināšanos valstī, uz kopējo skaitu Latvijas patērētāju, alkohola patēriņš teju uz pusi palielinājies.
8. Novērota tendence, ka pie mazāka veikalu apmeklējuma skaita, patēriņa grozs būs lielāks.
…