Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:860718
 
Author:
Evaluation:
Published: 13.08.2007.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 21 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    6
1.  KREDĪTU UN KREDĪTPOLITIKAS PRINCIPI    8
1.1.  Kredītu būtība    8
1.1.1.  Kredīta jēdziens un to avoti    8
1.1.2.  Kredīta formas    10
1.1.3.  Kredītu veidi    12
1.2.  Banku kredītpolitika    22
1.2.1.  Banku kredītpolitikas būtība    22
1.2.2.  Kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtība    23
1.2.3.  Izsniegto kredītu uzraudzības kārtība    24
1.2.4.  Kredītu kvalitātes novērtēšanas kritēriji    26
1.3.  Kredītu tirgus Latvija    29
2.  Parex bankas kredīti un to attīstība    33
2.1.  Parex bankas kredīti    33
2.1.1.  Parex bankas darbība    33
2.1.2.  „Parex bankas” kredīti un IKP    34
2.1.3.  Ilgtermiņa kredīti un darba alga    38
2.1.4.  Ilgtermiņa kredītu sadalījums    41
2.1.5.  Parex bankas hipotekāra kredīta analīze    44
2.1.6.  Valūtas izvēles analīze ilgtermiņa kredītu saņemšanā Latvijā    46
2.2.  Prognozes 2007 – 2011    48
2.2.1.  Kredīti un IKP    48
2.2.2.  Ilgtermiņa kredīti un darba alga    51
  Secinājumi    54
  Priekšlikumi    56
  Bibliogrāfiskais saraksts    57
Extract

1 KREDĪTU UN KREDĪTPOLITIKAS PRINCIPI
1.1 Kredītu būtība
1.1.1 Kredīta jēdziens un to avoti

Vārds „kredīts” nāk no latīņu valodas „credare” – ticēt, uzticēties.
Kredīts ir naudas vai preču aizdevums, kas jāatmaksā ar noteiktu procentu un noteiktā laikā, un pilnā apjomā.
„Kredītiestāžu likumā” ir teikts, ka kredīts ir atlīdzības darījums, kurā banka uz rakstveida līguma pamata nodod klientam naudu vai citas lietas īpašumā un kurš klientam uzliek pienākumu noteiktā laikā un kārtība atdot bankai naudu vai citas lietas. [12 ]
Kredīta attiecības nozīme naudas aizdošanu, no, ka seko, ka šajās attiecībās stājas vienmēr divas puses: aizdevējs jeb kreditors un aizņēmējs jeb debitors. Kā kredīta devēji un kredīta ņēmēji var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas. Kredīta devējs kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz noteiktu naudas summu (finanšu kredīts), bet kredīta ņēmējs uzņemas saistības šo naudu pēc noteiktā laika atmaksāt. Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu parasti tiek noteikti procenti. [5,36]
Starp kredītu un naudu pastāv ļoti cieša mijiedarbība. Lai kādam varētu aizdot naudu, kredīta devējam ir jābūt uz laiku brīviem naudas līdzekļiem, kas nav iesaistīti ne ražošanā, ne arī preču apgrozībā. Tirgus ekonomikā svarīga ir tirdzniecība ar pašu naudu, jo daži grib uzkrāt naudu nākotnei, kamēr citi, ieskaitot uzņēmumus, grib aizņemties naudu šodienas lietošanai. Bankas un citas firmas tirgus ekonomikas finanšu sektorā ir nozīmīgākais savienotājposms starp tiem, kam ir vēlēšanās uzkrāt un ieguldīt naudu, un tiem, kam ir daudzsološas iespējas šo naudu izmantot un kas tādēļ ir gatavi maksāt par iespēju lietot šos līdzekļus.
Brīvie naudas līdzekļi, kas koncentrējas bankās, veido kredīta resursus, kurus bankas aizdod citām fiziskām vai juridiskām personām par atlīdzību aizdevumu procenta formā, t.i., it kā pārdod pašu naudu. Rodas īpašs tirdzniecības veids – tirdzniecība ar naudu. Brīvo naudas līdzekļu akumulāciju veic bankas, jo katram uzņēmumam un organizācijai noteiktā bankā ir savs norēķinu konts, kurā ieplūst visi naudas ieņēmumi un no kura tiek veikti attiecīgi maksājumi. Banka piesaista arī iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus. [10]
Komercbanku resursi ir bankas rīcībā esošie pašu un piesaistītie naudas līdzekļi, kurus komercbanka mobilizē finanšu pakalpojumu sniegšanai. [4,42]
Bankas pašu resursi ir bankas pašu kapitāls, ko veido reālie līdzīpašnieku iemaksātie naudas līdzekļi, rezerves, kā arī bankas darbības rezultātā nopelnītie līdzekļi.
Bankas piesaistītie resursi ir naudas līdzekļi, kurus komercbanka uz līgumā fiksētu laiku ir aizņēmusies tirgū un par kuriem tā ir apņēmusies maksāt līgumā noteiktu maksu procentu veidā. Pēc statistikas datiem, piesaistītie līdzekļi veido 92 – 95% no bankas kopējiem resursiem. [4,43]

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register