Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
21,48 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:664527
 
Author:
Evaluation:
Published: 14.10.2006.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 14 units
References: Used
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Ievads    6
1.  19. gs. otras puses jaunais virziens    8
1.1.  Impresionisma aizsākumi    8
1.2.  Impresionisma galvenie pārstāvji    12
2.  Oskara Kloda Monē daiļrade    32
3.  Impresionisms Latvijā    40
4.  Vilhelma Purviša daiļrade    43
  Secinājums    51
  Literatūras saraksts    52
  Pielikums    53
Extract

Atslēgas vārdi. Impresionisms, impresija, glezniecība, daba, iedvesma, krāsa, iespaids, mirklīgs, kolorīts.
Darba mērķis. Mākslas darbu izveidošana, pamatojoties uz K. Monē un V. Purviša daiļrades izpētes un analīzes.
Darba uzdevumi. Literatūras meklēšana un internetresursu izmantošana.
Vēsturisku aspektu izpēte.
K. Mone un V. Purviša biogrāfisku datu izpēte.
K. Mone un V. Purviša gleznu analīze.
Izveidot mākslas darbus, balstoties uz iegūtas informācijas.
Pētījuma metodes. analīze, apkopošana.
Krāsa un iespaids...Divi vārdi, kuri ir ļoti savstarpēji saistīti, jo katra krāsa atstāj uz cilvēku noteiktu iespaidu, atkarība no situācijas un emocionāla stāvokļa.
Krāsa var būt par lielisku izteiksmes līdzekli, par kuru, piemēram, ta kalpoja impresionismā. Daļēji impresionisms balstījās klasicismā, jo visi tā izcilākie pārstāvji respektēja klasicisma tradīcijas, bet tomēr impresionistiem svarīgākais bija krāsa, tās radītais efekts priekšmetu atspoguļojumā, nevis notikums pats par sevi. Brīvā daba bija tā, kas jaunajiem māksliniekiem sniedza neierobežotu skaitu ideju un bija lieliska gleznošanas vieta. Impresionistiem nebija svarīga forma, gleznas kompozīcija, tāpat impresionisti neizmantoja arī tumšās krāsas, radot dzīvespriecīgu noskaņu. Ūdens, saules gaisma, zaļas lapas rīta rasā un citas dabas parādības iedvesmoja impresionistus. Māksliniekiem ir arī svarīga pilsētas daba: izbraucieni ar laivām, pastaigas un citas ainas, kas atklāj pilsētas dinamisko dzīvi. Impresionisti ēnas gleznoja krāsainas, krāsas nejauca uz paletes, bet uz pašas gleznas, tādējādi radot krāsu sajaukumu, kuras, raugoties no tālienes, saplūda, veidojot visneiedomājamāko krāsu spektru...
Izejot no iepriekš teikta, darba mērķis ir radošo darbu izveidošana, pamatojoties uz K. Monē un V. Purviša daiļrades izpētes un analīzes. Autore ir apņemas noskaidrot, aprakstīt mākslinieku attieksmi pret dabu, izpētīt viņu izmantotu paleti, stilu un pielietot iegūtas zināšanas praksē.
Izejot no nostādīta mērķa darbā tika risināti sekojoši uzdevumi:
Literatūras meklēšana un internetresursu izmantošana.
Vēsturisku aspektu izpēte.
K. Mone un V. Purviša biogrāfisku datu izpēte.
K. Mone un V. Purviša gleznu analīze.
Izveidot mākslas darbus, balstoties uz iegūtas informācijas.
Darba novitāte ir mākslas darba izveide pamatojoties uz divu atšķirīgu mākslinieku impresionistiskiem darbiem, izmantojot K. Monē paleti, V. Purviša patriotisku attieksmi pret dabu un tas attēlošanu uz audeklā. Darbs ir aktuāls ar iespēju būt izmantotam kā mākslas darbs izstādēm vai kā mācību līdzeklis.
Lielā franču revolūcija sāka jaunu – kapitālisma attīstības laikmetu, kas iezīmīgs ar sadursmēm starp sabiedrības tik dažādajām sociālajām grupām. Līdzīgi kā 18.gadsimts, arī 19.gadsimts sākās ar kariem, kas turpinājās līdz pat gadsimtu mijai.19. gadsimts bija atbrīvošanās un okupācijas karu laiks. Vienas tautas cīnījās par savu brīvību un neatkarību, citas – par savu teritoriju paplašināšanu iedomāto interešu sfērā. Nostiprinājās buržuāzija, kas dominēja gan sociālajā, gan garīgajā dzīvē.Industrializācijas gaitā izveidojās arī jauns sabiedrības slānis –strādniecība jeb proletariāts.
Attīstījās zinātne, filozofija, literatūra un māksla. Radās un veidojās jauni virzieni, kas dažādoja 19. gadsimta kultūras dzīvi. Tajā pašā laika gadsimtam pietrūka vienojošā stila, kas dominēja iepriekšējos gadsimtos. Kultūras un mākslas dzīve vairs nebija tik viendabīga.
19.gadsimta trīsdesmitajos gados klasicisms noslēdza lielo stilu attīstību. Sākās atšķirīgu mākslas virzienu maiņa. Vairs nebija vienotības starp mākslas veidiem, jo katrs no tiem attīstījās, izkopjot sev raksturīgas īpatnības. Šāda situācija valdīja mākslā, literatūrā, teātrī, mūzikā, respektīvi, visā kultūrā.
1.1. Impresionisma aizsākumi.
Impresionisms kā mākslas virziens sākotnēji tika pilnībā noraidīts, bargi kritizēts un izsmiets. Pirmā impresionistu izstāde sabiedrībā atstāja šokējošas paviršības un nepabeigtības iespaidu. Bet māksliniekus, kas radījuši šīs gleznas, vienoja vēlme noraidīt iesīkstējušo akadēmisko mākslu, ko atzina oficiālais Salons - gadskārtējā Francijas mākslas izstāde. Salona darbība aizsākās 17. gadsimtā, un tajā izstādīja Francijas Karaliskās akadēmijas biedru darbus. Pēc Lielās franču revolūcijas Salons tika atvērts visiem māksliniekiem, taču tur iesniegtos darbus izvērtēja īpaša žūrija, kuras locekļi lielākoties bija ļoti konservatīvi noskaņoti. Akadēmiskās glezniecības tradīcijās iesakņojies, Salons izstādīja tikai nevainojami izstrādātas, tradicionālas gleznas, kurās bija attēlotas vēsturiskas, reliģiskas vai mitoloģiskas tēmas. Savukārt jaunie impresionisti neticēja, ka visi tēlošanas paņēmieni ir jau atrasti, neticēja, ka priekšmetu forma ir nemainīga, ka tradicionālā perspektīva (plaknē tēloto objektu šķietamās lielumu, kontūru un krāsu izmaiņas atbilstoši attālumam no skatījuma punkta) ir vienīgais paņēmiens pareizas realitātes attēlošanai, ka darbnīcas gaisma pielīdzināma pasaulē eksistējošai gaismai. Impresionistus vilināja neatklātais, eksperimenti, kustība un vibrācija, viena mirkļa aizrautība.
Plašu sabiedrības uzmanību impresionisti sev pievērsa 1874. gadā, ignorējot Salona atraidījumu un eksponējot darbus pašu organizētajā izstādē, ko nodēvēja par "Neatkarīgo salonu" (vai "Noraidīto salonu"). "Neatkarīgo salonu" veidoja ne tikai impresionisti, bet arī ļoti daudzi citi mākslinieki, kuru darbus bija atraidījis oficiālais Salons. Jāpiebilst, ka pirmā impresionistu izstāde tika pamatīgi nokritizēta un tā piedzīvoja finansiālu neveiksmi.
Lai gan impresionistu pulciņš sākumā sevi nekā nenodēvēja un neapzīmēja grupas stilistisko ievirzi, savu nosaukumu jaunais glezniecības virziens ieguva tieši no tā pirmās izstādes. Pēc "Neatkarīgo salonā" izstādītās Kloda Monē gleznas "Impresija. Saules lēkts" (1872) nosaukuma kritiķis Luijs Lerū satīriskajā žurnālā "Šarivari" ("Le Charivari") drosmīgo mākslinieku grupiņu dzēlīgi nodēvēja par 'impresionistiem', no kā arī izveidojās glezniecības virziena nosaukums.
Impresionisma pamatā bija gleznošana brīvā dabā (plenērā). Gleznotāji devās ārā no darbnīcām, lai spontāni gleznotu visu, ko redzēja dabā: vējā viļņojošus laukus un kokus, miglu, saules gaismas rotaļas, daudzveidīgo ūdens ņirboņu u.t.t.…

Author's comment
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register