Inflācija ir ļoti sarežģīta sociāli ekonomiskā parādība, tā ir daudzu ekonomisko procesu mijiedarbības rezultāts. Inflācija pastāv jau ļoti sen, skaitās, ka tā radās gandrīz jau ar naudas parādīšanos, ar kuras funkcionēšanu ir nedalāmi saistīta. Bet par pastāvīgu fenomenu inflācija kļuva kopš papīra naudas zelta seguma atcelšanas 20. gadsimta 20.-30. gados.
Inflācija ir viens no svarīgākiem rādītājiem, jo raksturo ikvienas valsts ekonomiku – tā norāda uz ekonomikas stabilitāti. Galvenais faktors, kas ietekmē šo makroekonomisko stabilitāti ir cenas un tieši - cenu paaugstināšanās. Bet tā vēl nav inflācija. Inflācija nav arī konkrēta patērētāja vai uzņēmuma izdevumu pieaugums, kā arī nav tas pats, kas valūtas kursa svārstības. Par inflāciju sauc tādu fenomenu, kad cenu paaugstināšanās samērā ilgstošā laika posmā izraisa naudas pirktspējas krišanos.
Inflācijas īpatnība ir tāda, ka tā skar visus sabiedrības slāņus, jo ietekmē ienākumu pārdali. Ir gan zaudētāji, gan ieguvēji. Tomēr vairākumā ir zaudētāji, jo nominālais ienākums samazinās līdz ar naudas vērtības krišanos. Cilvēkiem ar fiksētiem ienākumiem inflācijas laikā ne tikai nepalielinās dzīves līmenis - tas var pat pazemināties. Tāpat naudas pirktspējas krišanās laika gaitā negatīvi ietekmē valsts tautsaimniecības attīstību. Pastāv vairāku faktoru kopums, kas ietekmē inflācijas rādītājus. Sabiedrība ir ieinteresēta labklājības pieaugumā, taču jāapzinās, ka tas nosaka cenu līmeņa pārmaiņas. Līdz ar ekonomikas attīstību valstī pieaug ienākumu līmenis, palielinās pieprasījums pēc patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ražošanas līdzekļiem un darbaspēka. Šādā situācijā veidojas vai pastiprinās piedāvājuma un pieprasījuma nesabalansētība, kas paaugstina resursu cenas un vispārējo cenu līmeni. Tomēr piedāvājuma un pieprasījuma ietekmi uz inflāciju ir diezgan grūti noteikt precīzi. Pieprasījuma daļa ir atkarīga arī no iedzīvotāju inflācijas gaidām. Iepriekšēja informācija par atsevišķu cenu kāpumu izraisa pieprasījuma straujo pieaugumu, kas arī ir būtisks faktors un sekmē inflācijas attīstību. Savukārt, uzņēmējiem, apzinoties, ka iedzīvotāji nepārzina izmaksu struktūru, rodas iespēja paaugstināt preces cenu vairāk, nekā to prasītu izmaksu pieaugums (Paula 2007, 10. lpp.). Viens no faktoriem ir arī banku izsniegtie kredīti. Tie palielina apritē esošo naudas līdzekļu apjomu, jo daļa no izsniegtās naudas aiziet iekšzemes patēriņa apmierināšanai.
Šobrīd inflācija Latvijā ir ļoti aktuāla problēma, jo tās tempi sākot ar 2003. gadu arvien palielinās un pēdējos gados Latvijā ir visaugstākā inflācija Eiropas Savienībā (turpmāk darbā–ES). Inflācijas kāpums Latvijā, ir vērtējams kā nopietna problēma, kura nav kontrolējama. Cenu kāpums uzņem arvien straujākus apgriezienus. Ja 2003. gadā inflācijas temps valstī bija robežās no 2% līdz 3%,tad 2007. gadā tas sasniedza jau 10,1% (www.csb.gov.lv). Latvijas valdības un Latvijas Bankas rīcībā esošo instrumentu izmantošana ir nepietiekama, lai dotu pozitīvu efektu cenu pieauguma mazināšanā. …
