Viens no svarīgākiem rādītājiem, kas raksturo ikvienas valsts ekonomiku, ir inflācija. Ja nodarbinātības līmenis atspoguļo ekonomikas dinamiku, tad inflācija norāda uz ekonomikas stabilitāti. Cenas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē ekonomikas stabilitāti. Cenas nav patstāvīgas, tās mainās, bet cenu mainība vēl nav inflācija.
Inflācija ir viena no nopietnākajām makroekonomikas teorētiskajām un arī praktiskajām problēmām, ar kurām jāsaskaras dažādu valstu valdībām un kuras patstāvīgi jārisina. Arī Latvijai pārejot uz tirgus saimniecību, nākas rēķināties ar šo mūsdienu ekonomikas vispārējo parādību, kas, tāpat kā bezdarbs, ietekmē daudzu cilvēku dzīves līmeni.
Inflācija ir būtisks valsts makroekonomiskā stāvokļa indikators. Tāpēc ekonomiskās politikas izstrādē vienmēr liela loma tiek pievērsta cenu stabilitātes jautājumiem.
Pasaules pieredze liecina, ka augsts inflācijas līmenis negatīvi ietekmē tautsaimniecību:
1)izkropļo uzkrājumu un investīciju lēmumus (investīcijas tiek novirzītas riskantākos projektos, kas ne vienmēr var būt produktīvi, vairāk patērē un mazāk uzkrāj, līdz ar to mazāk iekšējā finansējuma investīcijām);
2)notiek ienākumu pārdale - no subjektiem ar fiksētiem ienākumiem (pensionāri, strādājošie) uz subjektiem ar mainīgiem ienākumiem (kapitāla turētāji, kuriem līdz ar inflāciju aug arī peļņa);
3)pie fiksēta kursa inflācijas ietekmē pasliktinās ārējā konkurētspēja, kas ir svarīgs faktors mazai un atvērtai tautsaimniecībai, kāda ir Latvija;
4)rodas relatīvo cenu izkropļojumi, kas var veicināt resursu novirzīšanu uz mazāk produktīviem sektoriem un efektivitātes mazināšanos, kas galā noved pie korekcijas, jo kādā sektorā cenas tiek pārvērtētas.
Latvijas inflācijas līmeni nosaka daudzi, dažkārt savstarpēji nesaistīti faktori, t.sk. gan strukturālas dabas izmaiņas saistībā ar dalību ES, gan pasaules cenu kāpums energoresursiem, gan administratīvi regulējamo cenu izmaiņas u.c.…
