1.1. Mūzikas loma bērna attīstībā
Mūzika kā mākslas veids sākas tur, kur skaņu plūsmā parādās mākslinieciski tēli. Šo tēlu veidošana un uztvere iespējama vienīgi tad, ja cilvēks pārzina attiecīgos izteiksmes līdzekļus un ir apguvis mūzikas valodu. No bērniem, kuri sāk apgūt mūzikas valodu, netiek prasīts, lai viņu muzikālajai darbībai no paša sākuma būtu māksliniecisks raksturs.
Bērni ir aktīvi, cenšas iepazīt apkārtējo pasauli, darbojas tajā. Līdz ar to iespējams veidot mācību procesu tā, lai veicinātu bērnu aktivitāti un virzītu viņu darbību.
1) Personība ir psiholoģisks jaunveidojums, kurš veidojas indivīda dzīves attiecībās viņa darbības pārveidošanas rezultātā. Cilvēks ienāk vēsturē (arī bērns ienāk dzīvē) kā indivīds, kas apveltīts ar dabiskām īpašībām, un par personību viņš kļūst tikai kā sabiedrisko attiecību subjekts (Zariņa D., 2005). Redzam, ka definīcijā sevišķa uzmanība veltīta personības vēsturiskajai un sociālajai nosacītībai. Bērna personība veidojas, viņam kļūstot par sabiedrības locekli. Māksla, kā sabiedriskās apziņas daļa, ieņem noteiktu vietu personības veidošanās struktūrā.
Tomēr personības veidošanās nav atkarīga tikai no sabiedriskajiem apstākļiem. Tās attīstība saistīta ar to dzīves pozīciju, ko ieņem cilvēks. Ļoti svarīgi, lai bērnam jau no mazotnes veidotos aktīva, radoša attieksme pret visām dzīves parādībām. Lielu pozitīvu ieguldījumu bērnu radošajā attīstībā dod māksla, arī mūzika.
Pareizas muzikālās audzināšanas pamatā jāliek bērnu radošās attīstības veicināšana.
Mūzikas mākslas nozīme personības veidošanās procesā nosaka arī vietu, kuru mūzika ieņem mācību procesā. Jāatzīmē trīs virzieni, kuros mūzika kā mākslas veids ietekmē personību, kas veidojas:
1) tā ir pasaules izziņa ar mākslas tēla palīdzību. Šeit ietilpst aktīvā iedarbība uz pasauli (arī uz cilvēkiem), izmantojot māksliniecisko darbību, kā arī cilvēku mākslinieciskā un estētiskā audzināšana. Mācību procesā mūzika iedarbojas uz personību ar savu saturu, emocionālo piepildījumu, ar spēju cilvēku aizraut;
2) organizatoriski audzinošā māksliniecisko nodarbību nozīme. Šādas nodarbības palīdz radīt skolas kolektīvā radošu klimatu, labvēlīgi ietekmē mācību un audzināšanas procesu;
3) mūzikai ir liela nozīme jaunatnes estētisko uzskatu veidošanā (Zariņš D., 2005).
Lai noritētu muzikālā attīstība, vienam no bērna dzīves elementiem jābūt mūzikai. Tomēr ne visa mūzika rada vajadzīgo ietekmi. Nepieciešams, lai mūzika būtu mākslinieciski pilnvērtīga un atbilstu bērna muzikālās un vispārīgās attīstības līmenim. Tikai mūzika, kuras tēlus bērns kaut daļēji būs spējīgs pārdzīvot un izprast, atstās labvēlīgu ietekmi.
Negatīvu iespaidu uz bērnu var atstāt arī laba, saturīga, bet priekš viņa vēl pārāk sarežģīta mūzika.
…
