-
Īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības
Nr. | Chapter | Page. |
Anotācija | 3 | |
Annotation | 4 | |
Ievads | 5 | |
1. | ĪRNIEKA UN IZĪRĒTĀJA TIESISKO ATTIECĪBU NORMATĪVAIS REGULĒJUMS | 9 |
1.2. | Īrnieka tiesības un pienākumi | 32 |
1.3. | Īzīrētaja tiesības un pienākumi | 35 |
1.4. | Izīrētāja dzīvojamajā telpā dzīvojošo personu tiesības un pienākumi | 41 |
2. | ĪRNIEKA UN IZĪRĒTĀJA TIESISKĀS ATTIECĪBAS ANGLIJĀ | 46 |
3. | TIESU PRAKSE | 53 |
Nobeigums | 56 | |
Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 58 |
Nobeigums
Bakalaura darba ietvaros darba autors apskatīja īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības. Bakalaura darba hipotēzes/jautājuma rezultātā noskaidrojās, ka īrniekam un izīrētājam nav līdzvērtīgas tiesības un pienākumi, jo likumos, kas regulē īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības var atrast gan punktus, kas ir par labu īrniekam, gan punktus, kas ir labāki izīrētājam. Un nonāca pie sekojošiem secinājumiem un priekšlikumiem:
Secinājumi:
1. Šobrīd spēkā esošā normatīvā regulējuma “sadromstalotība” ir no tiesiskā viedokļa neefektīva, nedod risinājumu 2021.gadā aktuālām problēmām īres tiesību jomā, tāpat nav arī no spēkā esošā normatīvā regulējuma nav arī līdzsvara starp īrnieku un izīrētāju.
2. Īres līgumu un maksājumu nereģistrēšana, norēķināšanās skaidrā naudā bez dokumenta izsniegšanas veicina fiktīvu darījumu izplatīšanos un “ēnu ekonomikas” attīstību.
3. Bankas ir ieinteresētas piešķirt aizdevumus galvenokārt jaunu/ atjaunotu projektu īpašniekiem, kas izvietoti Rīgas apkaimē, jo tie ir rentabli, nodoti ekspluatācijā ar lielu tirgus vērtību.
4. Anglijas likuma tiesību normas ir konkrētākas un stingrākas nekā Latvijas, jo Anglijas likumdevējs tiesību normās skaidri novelk robežas starp katras puses tiesībām un pienākumu apjomu un limitiem.
Priekšlikumi:
1. Ieviest publiski pieejamu reģistru, kurā tiek reģistrēti un uzskaitīti visi noslēgtie īres līgumi un nosakot īpašniekam par obligātu pienākumu šo īres līgumu pievienot šajā reģistrā. Tādējādi valstī būs lielāka iespēja izsekot līdzi ar nekustamo īpašumu veiktām nelikumīgajām darbībām un nodrošinot, ka īpašumi netiek atsavināti ar slēptiem apgrūtinājumiem.
…
Mājokļu īres jautājumus reglamentē likums „Par dzīvojamo telpu īri”, un tas paredz īres līgumu slēgšanu rakstveidā. Taču šādi vienošanos noformē tikai puse, turklāt lielākoties līgumus patur savai zināšanai. Ja starp īrnieku un izīrētāju rodas domstarpības, tiesiski risināt tās ir apgrūtinoši arī tāpēc, ka maksājumiem bieži nav dokumentāra apliecinājuma. Īres tirgus lielā mērā ir tautsaimniecības ēnu zonā, kur atrasties materiāli izdevīgi ir abām pusēm, nenovērtējot riskus, kas domstarpību gadījumā var izrādīties daudz dārgāk nekā attiecības legalizēt, maksājot nodokļus. Katrs ceturtais īrnieks Latvijā dibinājis attiecības ar izīrētāju vien uz mutiskas vienošanās pamata, katram otrajam īrniekam nācies saskarties ar problēmām. Vēl biežāk uz sarežģījumiem norāda izīrētāji - tie ir daži no pētījuma centra SKDS aptaujas datiem. Līdzīgi vērojumi ir arī notāriem, kuru palīdzību konsultācijās nereti meklē gan viena, gan otra puse, un Rīgas pilsētas Īres valdei, kas 2012.gadā ir saņēmusi gandrīz 1000 rakstveida iesniegumu ar sūdzībām par problēmām īres attiecībās. Rīgas pilsētas Īres valdes priekšsēdētāja Narine Abagjana uzsver: galvenais problēmu cēlonis ir tas, ka līgumi netiek slēgti rakstveidā, neskatoties uz to, ka likums tieši rakstveida līgumu paredz kā vienīgo tiesisko pamatu īrniekam aizņemt konkrētās telpas. Prakse liecina, ka lielākā daļa šādu darījumu rakstveidā nav apliecināti. Tātad tas nozīmē, ka mūsu valstī brīvā tirgus apstākļos šī ir ļoti vāji valsts kontrolēta tautsaimniecības nozare. Tajā ir samilzuši jautājumi, kuru risināšanu apgrūtina arī tas, ka valstī nav precīzi zināmi šī tirgus apmēri. Tas, pēc N.Abagjanas domām, savukārt liecina, ka šī tautsaimniecības nozare ir ēnu ekonomikas zonā. Viņa sliecas domāt, ka līdz pat 90 procentiem. Turklāt arī rakstveidā noslēgtos īres līgumus cilvēki bieži vien patur pie sevis, maksājumus veic skaidrā naudā, nemaksājot nodokļus. Ja rodas problēmas, iedzīvotāji nāk uz Īres valdi, taču šādos gadījumos palīdzēt ir diezgan grūti. N.Abagjana uzskata: problēmas rodas arī nezināšanas dēļ, jo cilvēki nav informēti, ar ko viņiem jārēķinās, īrējot mājokli, kādas būs izmaksas. Viņi pieņem, ka sakārtotas attiecības maksā daudz dārgāk, taču nerēķina, ka nesakārtotas attiecības pastāvošie riski ir dārgāki nekā legāls oficiāls maksājums par īrēto mājokli.
- Darba tiesiskās attiecības privātā apsardzes sektorā
- Ģimenes tiesiskās attiecības romiešu tiesībās
- Īrnieka un izīrētāja tiesiskās attiecības
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Vecāku un bērnu savstarpēji tiesiskās attiecības
Term Papers for university45
-
Latvijas un Eiropas Savienības attiecības laika posmā no 1993.-2002.gadam
Term Papers for university61
-
Elektroniskais paraksts un darījumi. Darījumu elektroniskā forma un notariālais apliecinājums
Term Papers for university60
-
Laulāto mantiskās attiecības
Term Papers for university57
Evaluated! -
Bezdarba novērtējums Latvijā un Eiropas Savienībā. Problēmas un risinājumi
Term Papers for university69