Anotācija.
Bakalaura darba temats ir izglītības iestādes pedagoģiskā personāla motivēšana.
Cik lielā vai mazā mērā darbinieks ir apmierināts ar darbu un darba vietā notiekošajiem procesiem, ir atkarīgs no tā, cik un kādā veidā viņš tiek vai netiek motivēts, tātad no darbinieku motivācijas.
Darba mērķis bija apkopot teorētiskās atziņas par personāla motivēšanu un noskaidrot pedagoģiskā personāla motivēšanas nepieciešamību un iespējas.
Darba teorētiskajā daļa tika apskatīta motivēšanas būtība, motivēšanas teorijas, motivēšanas veidi un motivēšana izglītības iestādēs.
Tika analizētas J. Beļčikova, V. Praudes, A. Vīksnas, I. Arkliņas, M. Bransones, O. Baloža, K. Davisa, J.W. Newstroma, M. Scarpio, Dž. Adaira, M. Armstronga, R.D. Bīrensa, D. Celmas, G. Desslera, L.R. Dombrovskas, Dž. Edeira, M.E. Fitča, O.W. Koppa, I. Foranda, D. Frīmentla, R.W. Griffina, G. Morheda, R. Nīrmeiera, M. Zeifera, P. Pikeringas, V. Reņģes, G. Svences, A. Šmites, E. Iļina un A. Pella teorētiskās atziņas.
Pētnieciskajā darbā tika izmantotas empīriskās metodes – pārrunas un anketēšana. Gatavojoties praktiskajam pētījumam tika veikta pedagogu priekšaptauja, kura balstījās uz teorētiķu atziņām. Turpmākajā pētījuma gaitā tika veikta anketēšana, kura balstījās uz priekšaptauju un teorētiķu atziņām par motivēšanu.
Praktiskajā pētījumā tika noskaidrots, ka būtiskākais no pedagogu motivātoriem ir vajadzība pēc attiecībām jeb sociālas vajadzības, kā nemotivējošais faktors pētījumā atklājās monetārais atalgojums un nozīmīgākā pētījuma atziņa ir, ka pedagogi ir gandarīti par savu darbu.
Izmantotie termini: motivācija, motivēšana, monetārais atalgojums, nemonetārais atalgojums, pedagoģiskais personāls.