Izmeklēšana pirmstiesas procesā

Mūsdienu izmeklēšanas izpildes veids - diplomdarbā ar tēmu „Izmeklēšana pirmstiesas procesā” darba apjoms ir 81 lpp atbilst Sociālo Tehnoloģiju augstskolas „Metodiskajiem norādījumiem”, kuri izstrādāti 2006. gadā.
Problemātika izvēlētajā tēmā tāpat, kā viņas aktualitātes nosacījumi ir tam, ka 2005. gada 1. oktobrī tika pieņemts un stājās likumīgā spēkā Kriminālprocesa likums Latvijas Republikā, kurš radikāli izveidoja un izmainīja lielas pārmaiņas un reformas Latvijas procesos.
Par likuma kvalitāti liecina ne tikai jaunu procesuālo institūtu rašanās, bet arī veco normu saglabāšana. Tās vai nu pilnībā saglabātas vai ārēji nedaudz mainītas.
Jaunais kriminālprocesa likums dod iespēju ātrāk un efektīvāk atrisināt noziedzīgus nodarījumus, bet īpašas vilcināšanās.
Vispirms tas attiecās uz pirmstiesas izmeklēšanu. Šajā procesa stadijā tika atjaunots institūts izmeklēšana un izmeklēšanas iestādes. Kopīgo noteikumu un tiesību realizēšana pirmstiesas izmeklēšanā regulēja atšķirības sadalījumu Kriminālprocesa likumā. Zināma normatīvā reglamentācija šajā stadijā satur atklātus trūkumus.
„Jaunajam KPL, kas tapināts 10 gadus, ir jāiedzīvina Eiropas tiesību prakse Latvijā, kur līdz šim tiesībsargājošās iestādes strādājušas, dažādi pielāgojot morāli novecojušo Kriminālprocesa kodeksu. Galvenās problēmas sagādāja vairāku citu likumu un Ministru kabineta noteikumu neatbilstība jaunajam kriminālprocesam. Līdztekus tika minēts līdzekļu trūkums un iesaistīto institūciju darbinieku nesagatavotība likuma īstenošanai. Steidzamības kārtā Saeima bija veikusi grozījumus gan jaunajā KPL, gan Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā un likumā "Par tiesu varu".”¹
Jaunais Kriminālprocesa likums īpaši uzsver cilvēktiesību ievērošanas nozīmi un personas neaizskaramības principu.
Ar katru dienu pieaug nepieciešamība pilnveidot izmeklēšanas veikšanu, cenšoties panākt efektīvāku pirmstiesas izmeklēšanas kontroli. Lai to veiksmīgi varētu panākt ir nepieciešams paaugstināt izmeklēšanas veicošo struktūrvienību ciešāku sadarbību noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un atklāšanā.
Speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesā Latvijā ievērojami palielinājās elementi inkvizīcijas procesā.
Pētāmais objekts šajā darbā ir taisnīguma gaitas noskaidrošana pirmstiesas izmeklēšanā.
Pētāmais priekšmets veidojas uz normatīvo bāzi, pamatojoties uz taisnīgumu normām
¹ Guntars Laganovskis „Tiesībsargi: jaunā likumā efekts vēl neskaidrs”, Latvijas Vēstnesis 04.10.2005. Nr. 157
Kriminālprocesa likumā.
Pētāmais mērķis šajā darbā ir piedāvāt izdarīt pilnveidojumus kriminālprocesuālajā likumdošanā Latvijas Republikā, attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanu.
Lai varētu sasniegt šo izvirzīto mērķi ir izvirzīti vairāki uzdevumi.
Darba pirmajā daļā tiek apskatīts izmeklēšanas jēdziens, tā veidi un procesa virzītāji. Šajā nodaļā ir iekļauts arī izmeklēšanas uzdevumi.
Darba otrajā daļā ir apskatīti kopējie nosacījumi un noteikumi pirmstiesas izmeklēšanā. Sīkāk tiek apskatīts pirmstiesas procesa veidi, izmeklēšanas iestādes. Apakšnodaļā 2.2. tiek apskatīts jautājums par pirmstiesas procesu.
Darba trešajā dāļā tiek autore pēta izmeklēšanas darbības. Tiek apskatīts un analizēts izmeklēšanas darbības skaidrojums un apskatītas izmeklēšanas darbības, kuras ir iekļautas Kriminālprocesa likumā.
Autore darba ceturtajā daļā tiek apskatītas speciālās izmeklēšanas darbības. Speciālās izmeklēšanas darbību nodrošināšana un kāda tām ir saistība ar operatīvajām darbībām, kuras ir noteiktas Operatīvo darbību likumā. …