Ievads
Izvelēta bakalaura darba tēma ir Izvarošanas izmeklēšanas metodikas īpatnības. Tēmas aktualitāti nosaka doto noziedzīgu nodarījumu svārstības pieaugums un izmeklēšanas specifika.
Izvarošana pieder pie vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Vardarbība ir saistīta ar spēka lietošanu vai arī ar draudiem to lietot. Vardar¬bīgi noziedzīgi nodarījumi rada īpašu noziedzīgu nodarījumu grupu, kas vērsti īrēt personas brīvību, veselību un dzīvību. Katrā valstī krimināllikumos tiek noteikti un definēti vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu veidi. Tradicionāli vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu veidi ir:
- slepkavības;
- miesas bojājumi, kam var būt dažāda smaguma pakāpe;
- izvarošana.
Krimināllikumā ir īpaša XVI nodaļa „Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību”.
Krimināllikuma 159.panta 1.daļa nosaka, ka izvarošana ir dzimumsakari, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli.
Dzimumakts nav aizliegts, ja personas to veic labprātīgi, tad kriminālatbildība nedraud. Taču, ja vīrietis dzimumaktu izdara pretēji sievietes gribai, Krimināllikumā par šādu darbību ir paredzēta atbildība. Likums precīzi nosaka gadījumus, kad dzimumakts pretēji sievietes gribai ir noziedzīgs: lietojot vardarbību; lietojot draudus; izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli.
Izvarošana ir ne tikai pretrunā ar Krimināllikuma normām, bet arī ar morāles normām seksuālajā kultūrā.
Izmeklējot lietas par izvarošanu, metodikai ir sava specifika, kā arī trūkumi. Autore darbā apraksta metodikas raksturojumu, norādot arī uz trūkumiem. Temats par izvarošanu un tās kvalifikāciju ir samērā aktuāls, taču ne visas tā problēmas ir pietiekami izskaidrotas likumā un tā piemērošanai praksē.
Par pētījuma objektu uzskatāma izvarošana. Par bakalaura darba priekšmetu – izvarošanas izmeklēšanas metodika.
Bakalaura darba mērķis ir paplašināt savas zināšanas un apgūt teorētisku materiālu.
Darba uzdevumi saistība ar mērķi ir sekojoši:
1. dod izvarošanas tiesisku raksturojumu;
2. noteikt izvarošanas izmeklēšanas sākotnējas etapa īpatnības;
3. aprakstīt turpmāko izmeklēšanu.
Rakstot darbu tika pielietotas šādas metodes: analīze, indukcija, loģiskā izziņas metode un salīdzināšana.
Darbs sastāv no 3 nodaļām, katra nodaļa - no 3 apakšpunktiem.
Autore atspoguļo statistikas datus, kas liecina par izvarošanas svārstību valstī. Lai bagātinātu un atvieglotu informācijas uztveršanu, darbā iekļauti pielikumi, t.i. zīmējumi, shēmas un grafiki.
Darbā izstrādei tika izmantoti galvenie normatīvie akti – Latvijas Republika Krimināllikums un Kriminālprocesa likums. Autore izmantoja gan latviešu, gan krievu zinātnisku literatūru. Literatūra ļāva salīdzināt dažādu autoru viedokļus.
Autore izteic sacienājumus un priekšlikumus.
1. Izvarošanas tiesiskais raksturojums
1.1. Juridiskā kvalifikācija un kriminālprocesa uzsākšanas īpatnības
Zinātne konstatējusi, ka evolūcijas gaitā nepieciešamība turpināt savu sugu un dzimtu ir izveidojusies par būtisku visu dzīvo radību rīcības noteicēju, jo tikai tie indivīdi, kuriem šī tieksme piemita, radīja pēcnācējus. Tā ir arī cilvēkam piemītošās dzimumtieksmes bioloģiskais pamats. Kaut ari atšķirībā no citām dzīvām būtnēm cilvēkam sabiedrības attīstības gaitā tās apmierināšana vairs nav viennozīmīgi un neizbēgami saistīta ar sugas un dzimtas turpināšanu, tomēr viņas ietekme uz cilvēka uzvedību ir visai ievērojama. Jutekliskām un viegli uzbudināmām personām, kā arī indivīdiem ar vājāku gribu un nepietiekamu vai nepareizu sociālo audzināšanu, vēlme apmierināt savu dzimumtieksmi nereti kļūst par dominanti, kura, nomācot daudzas citas tieksmes un intereses, mudina tos pārkāpt elementārās cilvēku savstarpējo attiecību, ētikas un tiesību normas.
Sakarā ar dzimtas turpināšanas funkcijas un dzimumtieksmes apmierināšanas procesa savstarpējās atkarības izzušanu cilvēces vēsturē šis process ieguvis daudz un dažādas formas un veidus, kuri visai būtiski atšķiras no tradicionālā visiem zīdītājdzīvniekiem raksturīgā vīrieša un sievietes dzimumakta.
Ievērojot, ka, īstenojot dažas no šīm formām, neizbēgami tiek pārkāptas dzimumpartnera vai citu cilvēku likumīgās tiesības un intereses, nodarot tām morālu, bet bieži ari fizisku kaitējumu, visu civilizēto valstu kriminālā likumdošana ir paredzējusi kriminālatbildību par šādiem nodarījumiem. To konkrētie veidi un noziegumu sastāvu formulējumi ir atšķirīgi atkarībā no valsts un tās iedzīvotāju morāles krimināltiesiskiem uzskatiem, sadzīves tradīcijām un citiem apstākļiem.1
…
