Secinājumi
Pēc stājas traucējumu problēmas teorētiskās izpētes un skolēnu vecāku anketēšanas, bakalaura darba autore secina:
1. Stājas traucējumi ir nopietna problēma jaunākajā skolas vecumā, kurai ir tendence izplatīties. Tam pamatā ir nepareizi bērna ieradumi attiecībā uz stāju, mazkustīgs dzīvesveids, pārlieku daudz laika tiek pavadīts skatoties TV un pie datora. Tāpēc liela nozīme ir pievēršama primārajai profilaksei.
2. Izglītības iestādes medicīnas māsas tiešajos pienākumos ietilpst profilaktisko un it īpaši izglītojošo pasākumu organizēšana, vecāku un skolotāju informēšana par iespējām veicināt bērnu veselību kopumā, tai skaitā stāju.
3. Jaunākā skolas vecuma vecāku zināšanas par bērnu stājas traucējumiem ir nepilnīgas, atsevišķos jautājumos – zemas.
4. Stājas traucējumu primāro profilaksi ir iespējams veikt, izglītojot bērnu vecākus par stājas traucējumu profilakses iespējām.
5. Vecākiem nav vienotas, adekvātas izpratnes par primārās profilakses jēdzienu, jo lielākā daļa norāda, ka veselam bērnam stājas traucējumu profilakse nav vajadzīga.
6. Lielākā respondentu daļa nav pārliecināti, ka viņu bērniem ir pareiza stāja, tomēr informāciju par stājas traucējumiem speciāli ir meklējuši tikai 5,2% aptaujāto vecāku. Neviens no bērniem neapmeklē koriģējošās vingrošanas nodarbības.
7. Lielākā daļa vecāku norāda, ka seko bērnu pareiziem sēdēšanas, gulēšanas un kustību paradumiem, bet atbildēs uz citiem anketas jautājumiem parādās, ka lielākajai daļai bērnu šie paradumi ir nepareizi, stājas traucējumus provocējoši.
8. Skolā nepieciešams veikt pārdomātu, mērķtiecīgu un sistemātisku izglītošanas darbu bērnu vecāku vidū, lai uzlabotu bērnu vecāku zināšanas par stājas traucējumiem jaunākajā skolas vecumā un primārās profilakses iespējām un nozīmi to mazināšanā un / vai novēršanā.
9. Stājas traucējumu izplatību ir iespējams mazināt un ierobežot tikai ar pārdomātu, sistemātisku, kompleksu darbu, iesaistot tajā bērnu vecākus, skolotājus, pašus bērnus, nepieciešamības gadījumā – arī citus veselības aprūpes speciālistus.
Ieteikumi
Lai vairotu jaunākā skolas vecuma bērnu vecāku zināšanas un izpratni par stājas traucējumiem un to profilaksi, bakalaura darba autore piedāvā šādus ieteikumus:
1. Izstrādāt konkrētu darbības programmu, kas paredz skolas medicīnas māsas, klases audzinātāju un bērnu vecāku sadarbības modeli stājas traucējumu konstatēšanā un kā primārās, tā sekundārās profilakses nodrošināšanai.
2. Sekmēt, lai divas līdz trīs reizes nedēļā skolās valsts vai pašvaldība organizētu apmaksātas ārstnieciskās vingrošanas stundas skolēniem, kurās varētu nodarboties bērni ar stājas traucējumiem vai noslieci uz tiem.
3. Rast iespēju izveidot sižetu par skolēnu pareizu stāju, sēdēšanu, skolas somu nēsāšanu un atkārtoti demonstrēt to TV.
4. Izstrādāt bukletus par pareizu ķermeņa stāju, sēdēšanu skolas solā vai pie datora un izsūtīt šos materiālus visām Latvijas skolām pietiekošā daudzumā.
5. Katru gadu veikt skolēnu stājas pārbaudes, kur piedalītos ne tikai medicīnas māsa, bet arī ārsts.
6. Motivēt skolotājus regulāri sekot, vai skolēni pareizi sēž skolas solā vai pie datora, kā arī sekot pareizai skolas somu nēsāšanai.
7. Sniegt informāciju skolēniem un viņu vecākiem par pieļaujamo skolas somas svaru attiecīgajā vecumā un par bērna stāju vai sēdēšanas pozu.
8. Audzināšanas un veselības mācības stundās pārrunāt ar pašiem skolēniem par stāju, stājas traucējumiem, to cēloņiem un sekām.
Ieteikumi vecākiem:
• Nodrošināt bērnam ergonomiski pareizi iekārtotu darba vietu: regulējamu pēc augstuma krēslu, adekvātu apgaismojumu ar gaisa avotu no kreisās puses.
• Sekot līdzi un nepieļaut, ka bērns ilgstoši atrodas vienā pozā (ilgi sēdēt).
• Stingri ievērot dienas kārtību (skola, pastaigas, sports, miegs).
• Nodrošināt bērnam pilnvērtīgu uzturu, bagātīgu ar vitamīniem, kā arī aktīvu atpūtu.
• Veikt ortopēda profilaktiskās apskates, lai savlaicīgi noskaidrotu iespējamos stājas traucējumu iemeslus, no kā ir atkarīga ārstēšanas taktikas izvēle un tās sekmīgums.
• Iesaistīt bērnus sporta nodarbībās. Speciālos, stāju koriģējošos vingrinājumus ir noderīgi apvienot ar peldēšanu, skriešanu pa smiltīm, riteņbraukšanu. Nevēlami būtu sporta veidi ar asimetrisko noslogojumu un pārmērīgām slodzēm uz muguru, piemēram, teniss, svarcelšana, bokss.
• Atcerēties, ka stājas traucējumi nav iemesls, lai atbrīvotu bērnu no sporta stundām.
…
