Autore uzskata, ka diplomdarba temata ietvaros būtiski ir noskaidrot, kas tiek saprasts ar jēdzienu „juridiska persona”, jo teorijā nav sniegts viens visaptverošs skaidrojums. Tādējādi radot iespēju atklāt šī specifiskā krimināltiesību subjekta būtību un atspoguļot problēmas, kas saistītas ar piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu tam.
Skatot minēto jautājumu vēsturiskā griezumā, jāteic, ka daudzās pasaules valstīs juridisko personu saukšana pie kriminālatbildības ir samērā sena prakse. Līdz ar to autore centīsies atspoguļot arī ārvalstu priekšnoteikumus šī institūta ieviešanā, lai labāk izprastu, kādēļ ir nepieciešams paredzēt krimināltiesiskus ietekmēšanas līdzekļus juridiskām personām, kā arī atrast Latvijai piemērotāko modeli, proti, vai Latvijā, veidojot attiecīgu praksi atbilstoši esošaisituācijai, būs pietiekami ar to, ka likumdevējs juridiskām personām ir paredzējis tādu krimināltiesisku līdzekli kā piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošana.
Juridisko personu darbību regulē daudzi normatīvie akti, proti, Civillikums, Komerclikums, Krimināllikums, Administratīvo pārkāpumu kodekss u.c.
Lai pētāmā problēma tiktu atspoguļota pilnīgi, diplomdarbā autore centīsies sniegt piemērus no ārvalstu pieredzes juridisko personu kriminālatbildības jomā.
Atbilstoši iepriekš minētajam, diplomdarbam izvirzītais mērķis ir atspoguļot ar juridisko personu kriminālatbildību saistītās problēmas Latvijā un to iespējamos risinājumus, ņemot par piemēru ārvalstu pieredzi.
Diplomdarba mērķa sasniegšanai autore izvirza sekojošus uzdevumus:
izzināt kriminālatbildības būtību un juridisko personu kriminālatbildības problemātiku;
analizēt iemeslus, kāpēc Latvijas normatīvajos aktos (atšķirībā no citu valstu krimināltiesiskā regulējuma) juridiskām personām netika paredzēta kriminālatbildība;
noskaidrot juridiskas personas jēdziena būtību, juridiskas personas pazīmes un veidus, kā arī to rīcībspēju un tiesībspēju, lai noteiktu krimināltiesību subjektu loku;
aplūkot dažādus juridisku personu veidus, ar mērķi noteikt kriminālatbildības piemērošanas lietderīgumu noteiktam juridisko personu veidam;
analizēt ārvalstu pieredzi attiecībā uz juridiskas personas kriminālatbildību, salīdzināt to ar Latvijas regulējumu, atzīmēt priekšrocības un trūkumus, izteikt priekšlikumus.
Tiecoties uz darbā izvirzītā mērķa sasniegšanu, autore apkopoja likumos un citos normatīvajos aktos noteikto, kā arī analizēja zinātnisko (juridisko) literatūru un pieejamos prakses materiālus. Veicot šo uzdevumu, autore konstatēja, ka par diplomdarbā ietvertajiem jautājumiem Latvijas bibliotēkās pieejamie literatūras avoti latviešu valodā ir Dr.hab.iur. U.Krastiņa un Dr.iur. V.Liholajas zinātniskie darbi, kā arī vairākas publikācijas Latvijas žurnālos un avīzēs, kur juristi pauž atšķirīgus viedokļus attiecībā uz juridisku personu kriminālatbildības ieviešanas problēmjautājumiem. Autore saskārās ar problēmu, ka par izvēlēto tēmu Latvijā samērā maz ir pieejami literatūras avoti un publikācijas svešvalodās, tādēļ tika plaši izmantoti interneta resursi, lai atspoguļotu citu valstu zinātnieku viedokļus. Izvirzītā mērķa sasniegšanu apgrūtināja arī apstāklis, ka Latvijas tiesu prakse attiecībā uz juridisku personu kriminālatbildību vēl ir veidošanās stadijā, jo ir tikai divi tiesas nolēmumi, kur juridiskai personai tika piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai autore izmantoja tādas zinātniski pētnieciskās metodes kā informācijas vākšanas, tulkošanas, apkopošanas, analīzes, sintēzes, vēsturiski izzinošās un interpretācijas metode. …
