Kanalizācijas sistēmas attīstības problēmas Jelgavas pilsētā

D.Ieviņa. Maģistra darbs par tēmu “Kanalizācijas sistēmu attīstības problēmas Jelgavas pilsētā” - Jelgava, LLU, Lauku inženieru fakultāte, Arhitektūras un Būvniecības katedra.
Maģistra darbā apskatīti un izanalizētas esošās kanalizācijas sistēmas Jelgavas pilsētā (lietus kanalizācija, saimnieciskā un ražošanas kanalizācijas) to piesārņojuma rādītāji, veidošanās faktori, to ietekme uz ūdens objektu ekoloģisko stāvokli. Darbā apkopotas pilsētā pielietotās notekūdeņu tīrīšanas metodes un tehnoloģiskās shēmas, balstoties uz literatūras datiem un lietus kanalizācijas apsaimniekošanas pieredzi JPPA “Pilsētsaimniecība”.
Sīkāk apskatītas un izvērtētas tādas notekūdeņu attīrīšanas metodes un tehnoloģijas, kā mehāniskā tīrīšana, fizikāli-ķīmiskā tīrīšana, bioloģiskā tīrīšana. Maģistra darbā sniegti pētījumu rezultāti un kopsavilkumi par Jelgavas pilsētā esošo kanalizācijas sistēmu darbību, notekūdeņu raksturīgo piesārņojumu, to iespējamām attīrīšanas metodēm; sniegts šo metožu novērtējums un salīdzinājums. Apkopoti pēc sastāva līdzīgu notekūdeņu analīžu rezultāti vairākos objektos Latvijā un citās valstīs, izdarīti secinājumi un slēdzieni, Sniegti ierosinājumi kanalizācijas sistēmu attīstībai pilsētā.
Cilvēki aizvien lielāku nozīmi sāk pievērst savam veselības stāvoklim un faktoriem, kas to ietekmē. Ūdens resursu racionāla izmantošana un saglabāšana ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tautsaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā. Notekūdeņu ievadīšana ūdenstilpnēs bez pietiekošas attīrīšanas ir radījusi smagas ekoloģiskas problēmas Latvijas upēs, Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā.
Apkārtējās vides un ūdeņu piesārņojums ar toksiskām un eitrofikāciju izraisošām vielām rada vietēju, reģionālu un globālu ietekmi: zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, degradē ekosistēmas (ezerus, jūras, purvainus apvidus, upes, mežus).
Diplomdarbs ietver situācijas raksturojumu par Jelgavas pilsētas kanalizācijas sistēmām, izmantojot SIA „Jelgavas Ūdens”, JPPA „Pilsētsaimniecība”, Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes un Latvijas Vides aģentūras apkopotos kanalizācijas tīklu, grāvju un upju ūdeņu monitoringa datus. Tiek izvērtēti faktori, kas ietekmē notekūdeņu kvalitāti, īpašu uzmanību veltot lietus kanalizācijas un ražošanas notekūdeņu izplūdēm un attīrīšanai. Darbā apkopoti saimniecisko notekūdeņu no pilsētu teritorijām raksturojumi, kā arī notekūdeņu ietekme uz ūdens objektu – Lielupi. Analizētā notekūdeņu kvalitāte liecina par šo notekūdeņu attīrīšanas nepieciešamību.
Jelgavā dzīvo 66 000 iedzīvotāju. Tai cauri plūst otrā lielākā Latvijas upe – Lielupe. Pilsētā darbojas bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Tomēr eksistē vēl 6 kopējās nozīmes kolektoru izvadi upē, kas gada laikā upē ievada 677 000 m3 neattīrītu kanalizācijas notekūdeņu. Caur šiem kolektoriem papildus ieplūst upē neattīrīti lietus ūdeņi.
Jelgavas kanalizācijas sistēma ir izbūvēta padomju gados. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Jelgavas pilsētā tiek veikti tikai ikgadējie sīkie remonti, tīkli ir ļoti sliktā stāvoklī, regulāri notiek kanalizācijas ūdeņu noplūdes apkārtējā vidē.
Jelgavas notekūdeņu attīrīšanas ietaises un kanalizācijas tīkli ir morāli un tehniski novecojuši un neatbilst jaunajiem LBN 223-99 un VARAM izdotajām normatīvām „par pieļaujamo vielu koncentrācijām ūdeņos”, kā arī rīcības programmai komunālo notekūdeņu un bīstamo vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma samazināšanai (laika posmam no 2004. līdz 2020.gadam), kā arī atbilstoši Nacionālā vides politikas plāna 2004.-2008.gadam un Eiropas Kopienas 1991.gada 21.maija direktīvas 91/271/EC "Par komunālo notekūdeņu attīrīšanu" prasībām.
Šajā darbā ir apspriesti notekūdeņu rašanās piesārņojuma avoti un tiek izvirzītas galvenās problēmas un noteikti uzdevumi to risināšanai, kā arī kanalizācijas sistēmas pilnveidošanas iespējas. Nepieciešamās izmaiņas skar ļoti plašu problēmu loku. Ir nepieciešami pasākumi, izmaiņas kanalizācijas sistēmas apsaimniekošanas sistēmā kopumā.
Lai samazinātu upju piesārņošanu Jelgavas teritorijā, nepieciešams nodrošināt centralizētu visu notekūdeņu savākšanu, paplašinot kanalizācijas tīklu, ka arī to attīrīšanu, pieslēdzot pilsētas kanalizācijas sistēmai visas dzīvojamās mājas līdz 2010. gadam. (“Zemgales Ziņas”, 30.05.2003.)
Esošās lietusūdeņu aizvadīšanas sistēmas visumā ir neapmierinošā stāvoklī. Ūdens tiek slikti novadīts vai arī vispār vietām netiek aizvadīts. Daudzos privātmāju rajonos pasliktinās arī sanitārie apstākļi tādēļ, ka sadzīves notekūdeņi tiek tieši ievadīti grāvjos ielas malā. Jelgavai paplašinoties, nepieciešams izbūvēt stipri plašākus un sazarotākus kanalizācijas tīklus, kas prasa stratēģisku pieeju inženierkomunikāciju attīstībai pilsētā vispār. Diemžēl daudzviet šis jautājums netiek risināts.
Risinot Jelgavas nosusināšanas un lietus kanalizācijas jautājumus, ir jāatzīst, ka jūtami izpaudies vienotas pieejas trūkums Jelgavas pilsētas atjaunošanā attiecībā uz bijušās lietus notekūdeņu savākšanas un aizvadīšanas sistēmas saglabāšanu, pārveidošanu vai piemērošanu jaunajai apbūvei, pilsētai attīstoties. Rezultātā daudzviet racionāls risinājums nemaz vairs nav iespējams. Iebūvētie inženiertīkli - elektrības un sakaru kabeļi, ūdensvads, kanalizācijas, gāzes vadi un siltumtrases ierīkotas neņemot vēra pašteces kanalizācijas sistēmas prasības.
Mūsdienās daudzos gadījumos lietus notekūdeņi tiek ievadīti ūdenstilpnēs bez jebkādas attīrīšnas, vai pat vispār bez to iepriekšējas savākšanas. Šādu notekūdeņu attīrīšana kopā ar sadzīves notekūdeņiem ir ekonomiski neizdevīga. Attīrīšana dalītajā kanalizācijas sistēmā norisinās tehnoloģiski ļoti primitīvās iekārtās (pārsvarā nostādinot).
Kopsistēmas kanalizācijas sistēma, caur kuru notiek visintensīvākā Driksas kanāla piesārņošana tika būvēta līdz pat 70.-jiem gadiem. Pēc pilsētas bioloģisko attīrīšanas ietaišu izbūves mainījās koncepcija un uzsāka pakāpenisku pāreju uz dalītās kanalizācijas ieviešanu. Bet šī programma vēl nav realizēta visā teritorijā pilnā apjomā, tad joprojām ap 16 % neattīrītu saimnieciskos notekūdeņu caur kopsistēmas kolektoriem nonāk Driksas un Platones upēs.
Ir nepieciešams pareizs sadzīves, lietus un ražošanas notekūdeņu daudzuma aprēķins konkrētajam objektam; nepieciešami piesārņojuma koncentrāciju korekti aprēķini un prognoze, ievērtējot visus to veidošanās faktorus. Kanalizācijas notekūdeņi no pilsētu teritorijām, ieplūstot ūdenstilpnēs un ūdenstecēs, ienes ievērojamu daudzumu nogulšņu, kas rada piesārņojumu. Nogulsnes izjauc mikroorganismu dzīvotspēju un negatīvi ietekmē biocenozes procesu ūdeņu pašattīrīšanās procesos.
Pirms kanalizācijas notekūdeņu ievadīšanas ūdenstilpnēs vai ūdenstecēs, tos nepieciešams attīrīt līdz pakāpei, lai tie neradītu ūdens tilpņu piesārņojumu.
Lietus notekūdeņi no apbūvētām teritorijām aizrauj līdzi dažādus peldošus priekšmetus (papīru, koku lapas, saimnieciskos atkritumus, naftas produktus u. tml.). Lietus notekūdeņu sastāvā esošie naftas produkti, nokļūstot ūdens objektā, ļoti negatīvi ietekmē bioloģiskos procesus.
Jelgavā pārtikas rūpniecības uzņēmumos notekūdeņu daudzums pēc masas vidēji sastāda 35 % no pārstrādātās vai saražotās produkcijas daudzuma, bet notekūdeņu piesārņojuma koncentrācija var būt 10…100 reizes lielāka nekā sadzīves notekūdeņos. Pārtikas rūpniecības notekūdeņiem raksturīgas lielas caurplūduma un piesārņojuma svārstības.
Ražošanas notekūdeņi Jelgavas pilsētā pārsvarā tiek iepludināti kanalizācijas sistēmā, līdz ar to ir aktuāls jautājums par šo kanalizācijas ūdeņu atbilstību MK noteikumiem Nr. 34 “Par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”.
Līdz šim daudzās pārtikas rūpniecības notekūdeņu attīrīšanas ietaisēs, piemēram, Jelgavas cukurfabrikā, notekūdeņu attīrīšana tika veikta, izmantojot saimniecisko notekūdeņu attīrīšanas metodes, kas vairumā gadījumu nedeva vēlamos rezultātus.
Pārtikas rūpniecības notekūdeņus, kuru sastāvā ir organiskas vielas, lietderīgi attīrīt ar bioloģiskām metodēm. Tās nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu notekūdeņu attīrīšanu, tās ir lētākas un to ekspuatācija nav sarežģīta.
Neapšaubāmi, ka pārtikas rūpniecības notekūdeņu attīrīšanā bioloģiskās attīrīšanas metodes iespējams izmantot, tikai labi pārzinot attiecīgās pārtikas rūpniecības notekūdeņu raksturojumu, notekūdeņu paredzamos daudzumus un piesārņojumu koncentrācijas.
Maģistra darbā dotas Jelgavā darbojošos kanalizācijas sistēmu raksturojums un analizēti notekūdeņu sastāvi, kas ieplūst šajos tīklos.
Analizētas Jelgavā darbojošās pārtikas rūpniecības nozaru - gaļas, piena pārstrādes un cukura ražošanas procesos izveidojušos notekūdeņu raksturojums un piesārņojumu koncentrācijas. Uzrādītas nepieciešamās nokūdeņu attīrīšanas pakāpes.
Laikā no 2002. gada februāra, paralēli studijām LLU LIF maģistratūrā, strādāju par hidrotehnisko būvju inženieri JPPA "Pilsētsaimniecība". Aģentūra nodarbojas ar lietus kanalizācijas, kopējās nozīmes kanalizācijas tīklu un grāvju, drenāžas sistēmu apkalpošanu, remontiem un jaunu tīklu plānošanu.
Aģentūra darbojas no 2002. gada šajā nozarē, pārņemot Komunālās pārvaldes funkcijas pilsētas teritorijā, tādēļ ir iestrādāta liela teorētiskā bāze un praktiskā pieredze.
Maģistra darba izstrādāšanas gaitā izmantoju aģentūrai un Jelgavas Būvvaldei piederošo projektu arhīvu un plānošanas dokumentu un izstrādāto koncepciju bibliotēku. Bez tam, kā vienu no informācijas avotiem izmantoju "INTERNET" datortīklu.
Maģistra darba analītiskajā daļā sniegtais nepieciešamo pasākumu kopsavilkums izstrādāts balstoties gan uz savu pieredzi un reālās situācijas apsekošanu dabā, gan konsultējoties ar SIA “Jelgavas Ūdens” speciālistiem par notekūdeņu saimniecību.
Pētījumu rezultāti uzskatāmi apkopoti gan tabulās, gan grafiski.
Maģistra darba tēma „Kanalizācijas sistēmu attīstības problēmas Jelagavas pilsētā” tika izvēlētā tāpēc, ka tā ir aktuāla pilsētai nepārtraukti visu gadu. Jelgavā sastopamas visa veida notekūdeņu savākšanu un novadīšanu saistītas sistēmas. Pilsētai attīstoties aizvien vairāk saasinās notekūdeņu savākšanas un novadīšanas jautājumi. Līdz šim sabiedrībā maz tiek skarti jautājumi, saistīti ar atmosfēras nokrišņu notekūdeņu sistēmu un būvju ekspluatāciju. Ražošanas notekūdeņu attīrīšana tiek uzskatīta par katra uzņēmuma problēmu, līdz ar to nav iestrādāta sadarbība starp lietus kanalizācijas apsaimniekotājiem un ražotājiem par savstarpējām saistības un atbildību tīklu apsaimniekošanā un notekūdeņu kvalitātē.
Maģistra darbs "Kanalizācijas sistēmu attīstības problēmas Jelgavas pilsētā" ir kopsavilkums par teorētiska un praktiska rakstura pētījumiem; atmosfēras nokrišņu notekūdeņu, saimniecisko un ražošanas notekūdeņu veidošanās faktoriem, to daudzumiem, sastāvu un attīrīšanas tehnoloģijām. Maģistra darba galvenie pētījumu mērķi:
1.Novērtēt esošo situāciju ar kanalizācijas notekūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmām Jelgavā;
2.Uzsvērt galvenās risināmās problēmas pilsētā, kas saistītas ar kanalizācijas notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu;
3.apkopot teorētiskos un praktiskos datus par visu Jelgavā veidojošos notekūdeņu piesārņojuma avotiem; piesārņojuma apjomiem;
4.sniegt konspektīvu raksturojumu par atmosfēras nokrišņu, sadzīves un ražošanas notekūdeņiem no pilsētas teritorijas;
5.sniegt kopsavilkumu par piesārņojuma dinamiku dažādu notekūdeņu veidošanās laikā.…