Ievads
Mūsdienu ekonomiskās krīzes apstākļos sabiedrībā valda spriedze un saspīlējums, kas ietekmē ikvienu indivīdu, tātad arī indivīda komunikācijas stilu. Tas, savukārt, rada problēmas uzņēmējiem, jo mazinās nodarbināto darba kvalitāte, kā rezultātā cieš organizācijas ražīgums, kura dēļ vadība ir spiesta atlaist vainīgo darbinieku un pieņemt kādu, kas spēj prasmīgi kontrolēt savu komunikācijas stilu.
Šodien izdzīvošana ir atkarīga no darba komandā, kura ar apmācību un treniņu palīdzību ir apguvusi jaunas prasmes un pieredzi, lai spētu sekmīgi veidot saliedētu, elastīgu, radošu un uz mērķi orientētu kolektīva darbu.
Risināmie jautājumi meklē atbildes, kas spētu palīdzēt cilvēkiem pielāgoties pašreizējai situācijai, izprotot apkārtējos, pilnveidojot sevi un mijiedarbojoties grupā ar komunikācijas stilu teorijas un prakses ieteikumu palīdzību.
Sabiedrība sastāv no personībām ar dažādiem komunikāciju stiliem. Indivīdi atrodas nemitīgā savstarpējā mijiedarbībā. Konflikti rodas, ja saskaras dažādi komunikāciju stili. Taču, lai kā arī mēs vēlētos, mēs nespējam izmainīt apkārtējos cilvēkus, bet mēs spējam ļoti lēnām, bet paliekoši mainīt norises sabiedrībā, izzinot sabiedrību un sevi, un tad mainot sevi un savu komunikācijas stilu. Šo ideju vēsta arī kāda 2000 gadu veca pamācība no Bībeles, kas apliecina, ka jau gadu tūkstošus pirms mūsu attīstītās sabiedrības ir sniegta praksē pielietojama atbilde uz jautājumu „Kā uzlabot savstarpējo komunikāciju?”: „Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.”(Mateja evaņģēlijs 7:5) Vai mūsdienu racionāli attīstītā un inteliģentā sabiedrība ir spērusi šo soli?!
Indivīda attiecības ar apkārtējiem ietekmē gan pagātne, ģimene, draugi, gan pārstāvētais sociālais slānis, nacionalitāte, reliģiskā piederība, kā arī ar vecumu, dzimumu u.c. saistītie stereotipi. Attiecības starp cilvēkiem tiek apgūtas atkarībā no konkrētajām saiknēm. Tā soli pa solim veidojas privileģēta, relatīvi nemainīga uzvedība- komunikācijas stils.
Autors šajā pētījumā vēlas noskaidrot, vai ir iespējams klasificēt unikālos komunikāciju stilus pēc to pazīmēm un vai, balstoties uz klasifikāciju, iespējams mainīt un ietekmēt indivīda personisko izaugsmi un attīstīt sekmīgu savstarpējo mijiedarbību grupā, kā arī apzināt komunikācijas stilu lomu cilvēka psiholoģiskajā un profesionālajā attīstībā.
Tādējādi šī pētījuma mērķis ir apzināt praktiskus ieteikumus katra indivīda komunikācijas personiskajā izaugsmē, apkopojot informāciju par komunikāciju stilu teoriju un praksi.
Pētījuma uzdevumi:
1. Izpētīt komunikācijas procesa elementus;
2. Izpētīt komunikācijas stilus;
3. Novērtēt personības īpašību lomu komunikācijā;
4. Izanalizēt saskarsmes procesus komandā;
5. Izzināt komunikāciju apgrūtinošos faktorus;
6. Izstrādāt komunikatīvo barjeru pārvarēšanas un veiksmīgas komunikācijas noteikumus;
7. Izpētīt vēlama un nevēlama komunikācijas partnera modeli;
8. Izstrādāt secinājumus.
Pētījumā izmantotās metodes:
• literatūras analīze;
• anketēšana.
…
