SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Apkopojot pētījumā iegūtu informāciju un datus, autors izvirzījusi būtiskākus secinājumus par Eiropas Savienības konkurences politiku, Baltijas valstu konkurences politiku un esošo situāciju Baltijas valstu tirgos, tie ir sekojoši:
1) Eiropas Savienības konkurences politika ir pilnība balstīta uz konkurences teorētiskiem modeļiem, papildinot to ar mūsdienu svarīgajām tirgus ienākšanas barjerām, tāpēc tā teorētiskā efektivitāte nav apšaubāma.
2) Eiropas Savienības konkurences politikas centrālais mērķis ir aizsargāt un attīstīt efektīvu konkurenci ES kopējā tirgū, kas savukārt ir vērsts arī uz atsevišķo dalībvalstu efektīvas konkurences nodrošināšanu. Tāpēc ir svarīgi dalībvalstīm maksimāli integrēties ES un maksimāli ievērot ES konkurences likumdošanas aktus konkurences politikas jomā.
3) Konkurences politikas centrā ir patērētāju labklājība un citu sociālu mērķu realizācija, dalībvalstu konkurences politikas ekonomiskais aspekts ir vairāk dalībvalstu kompetencē.
4) Dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences politikas ir divi atsevišķi jurisdikciju līmeņi, kas var maksimāli efektīvi darboties tikai mijiedarbojoties.
5) Kā izriet no konkurences teorijas, sabiedrības informēšana par konkurenci un konkurences politiku ievērojami paaugstina konkurences kvalitāti un konkurences politikas efektivitāti. Eiropas Savienība, ka arī Baltijas valstis labi informē sabiedrību, gan publicējot informāciju speciālās interneta vietnēs, gan izlaižot žurnālus un bukletus, gan rīkojot klātienes pasākumus.
6) Latvija pielāgoja Eiropas Savienības likumdošanas aktiem savus likumdošanas aktus konkurences politikas jomā vēl pirms iestāšanas Eiropas Savienībā, tāpēc nebija nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas pēc iestāšanas.
…