Secinājumi
Diplomdarba izstrādes laikā autore izzināja, kā kooperatīvās mācīšanas metodes ietekmē skolēnu mācību motivāciju ģeogrāfijas stundās pamatskolā.
Izpildot diplomdarba pirmo uzdevumu - pētīt un apkopot pedagoģisko literatūru par kooperatīvās mācīšanās būtību, formām, dalībnieku lomām mācību procesā un tās aktualitāti pedagoģiskajā procesā darbā ar pusaudžu vecuma skolēniem – autore ir pētījusi 37 literatūras un informācijas avotus latviešu, angļu un krievu valodā un nonāca pie šādiem secinājumiem:
1. Kooperatīvā mācīšanās ir grupu darbs, bet ne vienmēr grupu darbs ir kooperatīvā mācīšanās. Kooperatīvās mācīšanās svarīgas komponentes ir akadēmisko un sociālo prasmju apguve mācību procesā.
2. Mācību stundās, kuras tiek organizētas, ievērojot kooperatīvās mācīšanās stratēģiju, pedagogam ir jāuzņemas koordinatora loma, bet jāseko līdzi skolēnu izpratnei par uzdevumu izpildi un attiecībām grupā. Skolotājam ir jāskaidro, kā veidot pozitīvu savstarpējo atkarību, kā noritēs individuālā atskaite par paveikto darbu vai individuālā zināšanu pārbaude, un pirms uzdevuma izpildes jāvienojas ar skolēniem par vērtēšanas kritērijiem. Skolēni ir aktīvi mācību stundas dalībnieki, kuri ir atbildīgi par zināšanu apguvi, klasesbiedru apmācību un vērtēšanu.
3. Pastāv divi atšķirīgi kooperatīvās mācīšanās metožu modeļi (Cooperative Learning…, 2005): strukturēto komandu mācīšanās (Structured Team Learning) un neformālās grupu mācīšanās metodes (Informal Group Learning Methods).
4. Globālās tendences pedagoģijā liecina par to, ka kooperatīvā mācīšanās stratēģija ir aktuāla, jo tā palīdz skolēniem pašiem veidot savas zināšanas eksperimentālā un aktīvā formā, sadarbojoties un sacenšoties tikai pašiem ar sevi, kas veicina iecietīgas un atbildīgas personības veidošanos.
Izpildot diplomdarba otro uzdevumu - analizēt teorētisko literatūru par pusaudžu vecumposma īpatnībām, kas ietekmē viņu attīstību un mācību motivāciju – tika secināts:
5. Kooperatīvā mācīšanās palīdz skolēniem attīstīt kritisko domāšanu un radošās spējas, apgūt prasmi uzdrīkstēties un aktīvi iesaistīties mācību procesā, atbildēt par savu un grupas darbu, izvērtēt savu un citu darbu, būt iecietīgiem un pieņemt daudzveidību. Šīs stratēģijas izmantošana ir īpaši aktuāla pusaudžu vecumā, jo tās mērķi sakrīt ar skolēnu vadošajiem motīviem šajā vecumposmā – tieksmi pašapliecināties sabiedrībā, kā arī komunicēt un sadarboties ar vienaudžiem.
…
