NOBEIGUMS
Katram tirdzniecības uzņēmumam ir jābūt savām metodēm, kā uzturēt krājumus, kas vairāk vai mazāk uzlabo uzņēmējdarbības efektivitāti. Šinī bakalaura darbā tika izskatītas zināmākās no tām.
Lai pareizi noteiktu krājumu rotāciju uzņēmumā, veiktu sekmīgu krājumu analīzi, tika aprēķināts SIA „Baltic Logistic Solutions” krājumu aprites koeficients vidējais krājumu aprites ilgums gada laikā, kas dod sava veida priekšstatu par kopējo situāciju.
Krājumu izmaksas, ir salīdzinoši viegli vadāmas, ja uzņēmums izvēlas savai situācijai atbilstošu krājumu vadīšanas modeli:
• fiksētā pasūtījuma lieluma – piemērots ražošanas uzņēmumiem ar konstantu, ritmisku un prognozējamu ražošanas ciklu;
• fiksētā laika intervāla – tirdzniecībā vai ražošanā, kad inventarizācijā ir noteikts krājumu atlikums un ir prognozējams pieprasījums;
• vienreizējā iepirkuma – īslaicīgi pieprasītām vai glabājamām precēm;
• optimālā pasūtījuma lieluma – ar dažādām modeļa modifikācijām piemērojams ļoti plašam lokam dažādu situāciju. Galvenie principi: zināms pieprasījums un krājumu atjaunošanas laiks;
• Min/Max – lēcienveida un neregulāra pieprasījuma precēm;
• „Tieši laikā” – krājumi tiek saņemti tieši tad, kad tie ir nepieciešami, tādēļ tos nevajag uzglabāt un nav nepieciešama noliktavu sistēma.
Ļoti zināma krājumu vadīšanas metode ir ABC analīze. Tās pamatprincips krājumu vadīšanā – neliela daļa no krājumu apjoma nodrošina lielāko daļu no ieņēmumiem, pastāv vidējais līmenis, kā arī produkti, kuriem uzņēmuma noliktavās ir liels apjoms, bet kuri nodrošina tikai nelielu daļu no kopējās peļņas. Atbilstoši krājumi sadalīti A, B un C grupās un katrai no tām tiek noteikta konkrēta vadīšanas stratēģija. Šī metode tika izmantota bakalaura darba pētījumu daļā, analizējot SIA „Baltic Logistic Solutions” divu grupu krājumus.
Uzņēmumam ir tikai viena veidu krājumi, bet ļoti daudz preču grupas un dažādas preces, tādēļ pētījumam krājumi tika sadalīti divās daļās, ar kurām tika iegūti interesanti rezultāti, un ar ko vairāk kā pietika, lai tiktu izdarīti secinājumi un pieņemti lēmumi turpmākai darbībai. Uzņēmumam būtu jāievieš tāda pati loģiskā sadale pa grupām, no kurām attiecīgi varētu veikt krājumu vadīšanas optimizācijas aprēķinus – noteikt optimālo krājumu pasūtīšanas lielumu, ilgumu, kā arī krājumu aprites ātrumu atsevišķi pa krājumu grupām un veikt nepieciešamās korekcijas vadīšanas sistēmā.
Tā kā uzņēmuma specializācija ir no pārtikas līdz ķīmijai, ir divi varianti, atkarīgi no ārējiem un iekšējiem apstākļiem, ko uzņēmums pats izvēlētos:
a) būtu jāuzmanās no pārlieku lielu krājumu veidošanu maz rotējošām precēm, lai neaizņemtu pārāk daudz vietu noliktavās, to vietu labāk aizpildīt ar preci, kura veido lielāko daļu apgrozījuma un peļņas;
b) tieši otrādi, būtu maksimāli jāoptimizē prece, kas veido lielāko daļu apgrozījumu un peļņu, un kas ir mazākā daļa no visa sortimenta, savukārt maz rotējošai precei veidot lielākus krājumus, lai ietaupītu vairāk laika resursus, ko izlietot svarīgākām precēm. Kas arī tika akcentēts visa bakalaura darba pētījumu daļas garumā, pēc ABC analīzes veikšanas tika izvirzītas sekojošas stratēģijas preču grupām:
• A – vislielākā uzmanība šai grupai, līdz divu nedēļu atlikums, optimizēta krājumu vadīšana izmantojot EOQ modeli;
• B – liela uzmanība šai grupai, divu nedēļu atlikums, EOQ modelis;
• C – vismazākā vērība, pēc iespējas „JIT” modelis, „Min/Max” modelis.
…
