Latvijas kriminālprocesuālajās tiesībās paredzēti gadījumi, kad personas tiesības un brīvības tiek ierobežotas. Latvijai attīstoties tiek arvien vairāk nostiprināta justīcija. Iedzīvotāji zina un izprot savas tiesības, kā arī ir gatavi tās aizsargāt. Viens no gadījumiem, kad personas tiesības uz privātās dzīves, mājokļa neaizskaramību tiek ierobežotas ir kriminālprocesuālo darbību - izņemšanas un kratīšanas izdarīšana. Tomēr tam jānotiek ievērojot attiecīgu likumu normas, nevis patvarīgi.
Regulāri masu saziņas līdzekļos parādās informācija, ka tiesībsargājošās institūcijas veicot izņemšanu un kratīšanu pārkāpj cilvēka tiesības.
Mans mērķis ir izpētīt minētās izmeklēšanas darbības no kriminālprocesuālā aspekta. Līdz ar to šī bakalaura darba uzdevumi ir noskaidrot un izanalizēt kriminālprocesuālo darbību:
1)izdarīšanas pamatojumu,
2)iemeslus,
3)mērķus;
4)kārtību.
Es kā praktiskā darba veicējs esmu saskāries ar nepilnībām un liekvārdību atsevišķos likumos un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā (turpmāk tekstā – LKPK), tādēļ teorētisko analīžu laikā izklāstīšu reālo praktisko situāciju izņemšanas un kratīšanas gadījumos.
IZŅEMŠANA
IZŅEMŠANAS KRIMINĀLPROCESUĀLIE IEMESLI UN MĒRĶI
„Ja nepieciešams atņemt noziedzīga nodarījuma rīkus, noziedzīgā veidā iegūtas vērtības un citus priekšmetus un dokumentus, kuriem ir nozīme lietā, un ja precīzi zināms, kur un pie kā tie atrodas, izziņas izdarītājs vai prokurors izdara izņemšanu. Ja pieprasītie priekšmeti un dokumenti netiek izdoti, tos atņem piespiedu kārtā.”1…