Kopš 1998.gada Latvijā arvien aktīvāk sākusi attīstīties preču tirdzniecība uz atliktā maksājuma noteikumiem. Eiropā preču kredīts tiek izmantots jau ļoti sen, līdz ar to lielākā daļa iespējamo risku un to apiešanas paņēmieni ir izpētīti un apzināti. Latvija nevar lepoties ar ilgu uzņēmējdarbības un brīvā tirgus vēsturi, taču tā var mācīties no pieredzes bagātā Rietumu tirgus veiksmēm un neveiksmēm, pamākumiem un kļūdām. Latvijā uzņēmumi apgūst komerckredīta specifiku pēdējos 5 – 6 gadus, kuros mācoties no savām un citu kļūdām, tiek izstrādāti kreditēšanas un parādu inkasācijas noteikumi un pasākumi. Vēl sarežģītāk ir izprast preču kredīta lomu un ietekmi uz visu uzņēmuma saimniecisko darbību, saskaņot visus kredītpolitikas aspektus un pasākumus ar uzņēmuma darbības mehānismu. Bieži tas prasa uzņēmuma mērķu un stratēģisko prioritāšu pārskatīšanu.
Analizējot uzņēmumu darbību dažādās nozarēs, atklājas vairākas ar uzņēmumu ekonomiku saistītas problēmas, kuras no pirmā acu uzmetiena nav saistītas ar preču kredītu.
Par iemeslu brīvo naudas līdzekļu trūkumam bieži tiek uzskatīta neapmierinoša klientu maksāšanas disciplīna, tomēr izrādās, ka uzņēmums vienkārši nerentabli strādā jeb ražo nerentablu produkciju. Taču bieži veidojas arī pretēja situācija, kad uzņēmumā tiek uzskatīts, ka ir problēmas ar produkcijas vai darbības rentabilitāti, tomēr īstenībā tam ir problēmas debitoru parādu iekasēšanas procesā.
Novērota tendence, ka uzņēmēji maksājumu kavējumus uztver kā normālu situāciju un lieki neuztraucas, jo ir pārliecināti, ka klients agri vai vēlu samaksās. Tomēr, ievērojot kreditēšanas izmaksas, rodas jautājums, vai konkrētā piegāde ir bijusi izdevīga. Tātad faktiski uzņēmums nodarbojas ar labdarību, ļaujot klientam lietot preci un gūt no tās peļņu neko nemaksājot, bet tajā pašā laikā radot problēmas piegādātājam.
Uzņēmumiem daudz lielāki zaudējumi rodas kavēto maksājumu dēļ, nevis no tiešiem nemaksāšanas gadījumiem. Tādēļ nauda, kas nonāk uzņēmēja rīcībā novēloti ir ar mazāku vērtību, nekā tā būtu bijusi preces realizācijas brīdī. Kā redzams 1.attēlā, tad gada laikā kavētu parādu vērtība samazinās līdz 70%.
…
