IEVADS
2005.gada 01.oktobrī stājās spēkā jaunais Kriminālprocesa likums, kas izveidoja jaunu procesuālo kārtību, pēc kuras tuvākajos gados jānorit krimināltiesisko attiecību regulēšana Latvijā. Ir dzirdamas un lasāmas daudzas visādās atsauksmes par šī likuma kvalitāti, efektivitāti un piemērojamību praksē, par tā trūkumiem, nepilnībām un reizēm arī pretrunībām. Lai mēģinātu pārbaudītu šo atsauksmju pamatotību, tiek izvēlēta tieši šī darba tēma: "Kriminālprocesa uzsākšana", kam ir pamatnozīme kriminālprocesa īstenošanā, jo ir sākums un juridiskais pamats visām turpmākajām procesuālajām darbībām, līdz gala lēmuma pieņemšanai.
Vēl viens iemesls, kuru dēļ ir ņemta izpētei tieši kriminālprocesuālo tiesību joma, ir komentāru un juridisko atziņu minimums, kas ļauj bez autoritatīvā "spiediena" un zināmā patstāvībā veidot priekšstatu par jauninājumu tiesiskajā realitātē.
Ņemot vērā ilgu laiku pastāvējušo kārtību, kuru, kopš 1961.gada, ir noteicis jau spēkā neesošais Latvijas Kriminālprocesa kodekss, praktiskajiem darbiniekiem ir izveidojusies zināma stereotipiskā pieeja un attieksme kriminālprocesuālo normu piemērošanā, kuru drīzāk var nosaukt par ieradumu. Šī situācija sarežģījās vēl ar to, ka pēc likuma pieņemšanas un līdz tā spēkā stāšanai, nav pausts vienots viedoklis daudzu jautājumu izpratnē, tai skaitā arī kriminālprocesa uzsākšanas posmā. Normu interpretācijas daudzējādība un atšķirības, ienesa vēl vairāk neskaidrību un pārpratumu praktiskajā tiesību normu piemērošanā.
Tieši uz šā stereotipa likvidēšanu un mēģinājumu veidot kriminālprocesa uzsākšanas procesuālās kārtības vienotu izpratni, ir šī darba pamatpētījuma nolūks, jo no prakses viedokļa ļoti svarīgi nepieļautu nepareizu, pareizāk sakot, kļūdainu likuma normas piemērošanu un līdz ar to personu tiesību pārkāpšanu un interešu nelikumīgo aizskāršanu.
Esošais pētījums ir uzrakstīts Bakalaura darba formā un sastāv no lapām. Rakstot darbu, autors vadījās no Sociālo tehnoloģijas augstskolas Tiesību zinātņu katedras 2006.gadā Rīgā, izstrādātajiem "Metodiskiem norādījumiem studentu pastāvīgo darbu izstrādei un noformēšanai".
Darba izpētes objekts ir attiecības, kuras tiek veidotas starp valsts tiesībsargājošo institūciju pilnvarotājiem pārstāvjiem un personām kriminālprocesuālo darbību uzsākšanas brīdī.
Darba izpētes priekšmets ir Kriminālprocesa likuma normatīvā bāze, kas reglamentē minētās attiecības; tās bāzes priekšrocības un trūkumi.
Pētījuma mērķis ir priekšlikumu izvirzīšana Kriminālprocesa likuma normu, kas reglamentē kriminālprocesa uzsākšanu, pilnveidošanai.
…
