Secinājumi
Noslēdzot kriminālprocesu nepieļaujošo apstākļu analīzi, autore ir izdarījusi vairākus secinājumus. Darba izstrādes sākumā autori izbrīnīja fakts, ka gandrīz par pusi no personu iesniegumiem tiek pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču darba gaitā, analizējot kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļus, šis fakts guva pamatotu apstiprinājumu. Proti, ņemot vērā, ka noziedzības līmenis katru gadu palielinās, tad ir tikai loģiski, ka katra persona, kuras likumiskās tiesības vai intereses tiek aizskartas vēršas tiesībaizsardzības iestādēs ar lūgumu aizstāvēt tās. Taču ne jau vienmēr tiks uzsākts kriminālprocess, jo pastāv virkne apstākļu, kurus konstatējot kriminālprocesu nevar uzsākt, bet uzsākts kriminālprocess ir jāizbeidz neatkarīgi ne no pašas personas, ne cita krimināltiesisko attiecību subjekta gribas. Šos apstākļus likumdevējs ir noteicis Kriminālprocesa likuma 377. pantā. Kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi ir kriminālprocesa šķērslis, tāpēc procesa virzītājam vienmēr ļoti rūpīgi jāizskata katrs iesniegums un konstatējot šos apstākļus nekavējoties jāpieņem lēmums par kriminālprocesa neuzsākšanu. Likumdevējs nav sniedzis kopīgu kriminālprocesu nepieļaujošo apstākļu jēdzienu, taču autore uzskata, ka tie ir materiāltiesiski vai procesuāltiesiski apstākļi, kuru dēļ nav iespējams uzsākt kriminālprocesu, bet uzsākts kriminālprocess obligāti ir izbeidzams.
Bet ne jau vienmēr šos apstākļus iespējams konstatēt pirms kriminālprocesa uzsākšanas, tāpēc likumdevējs ir paredzējis iespēju izbeigt kriminālprocesu jebkurā tā stadijā, ja tiek konstatēti kriminālprocesu nepieļaujošie apstākļi.
Pirmais secinājums pie kā autore nonāca darba izstrādes gaitā bija par Kriminālprocesa likuma 377. panta redakciju, proti, autoresprāt, tā ir neprecīza. Šo pantu būtu nepieciešams sadalīt divās daļās – (1) kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, (2) uzsākts process ir jāizbeidz. Nepieciešamību šādam iedalījumam nosaka fakts, ka daudzus no kriminālprocesu nepieļaujošajiem apstākļiem nav iespējams konstatēt neuzsākot kriminālprocesu.
Autore kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļus iedalīja personu reabilitējošajos un nereabilitējošajos. Autore atbalsta nepieciešamību arī aizdomās turētās vai apsūdzētās personas izlīgumu ar cietušo paredzēt kā personu nereabilitējošu apstākli, jo persona tomēr ir nodarījusi cietušajam kaitējumu. Savukārt apstākli, kas nosaka, ka kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsākts process ir jāizbeidz, ja tas vērsts pret ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas Republikas, autoresprāt, būtu izslēdzams no kriminālprocesu nepieļaujošo apstākļu saimes, jo tas traucē kriminālprocesa izmeklēšanai.
…
