-
Kuģu balasta ūdeņu izmešu radītais piesārņojums
Evaluated!
Nr. | Chapter | Page. |
Terminu skaidrojums | 4 | |
Satura rādītājs | 4 | |
Ievads | 6 | |
1. | Literatūras analīze | 10 |
1.1. | Kuģu balasta ūdeņi kā ekoloģiska problēma Baltijas jūrai | 9 |
1.1.1. | Svešzemju sugu izplatīšanās | 9 |
1.1.2. | Kuģu balasta ūdeņi kā ķīmiskā piesārņojuma pārnēsātāji | 13 |
1.2. | Normatīvo aktu prasības attiecībā uz balasta ūdeņu apsaimniekošanu | 2 |
1.2.1. | Starptautiskās konvencijas un līgumi | 2 |
1.2.2. | Eiropas Savienības normatīvie akti | 8 |
1.2.3. | Latvijas Republikas normatīvie akti | 8 |
2. | Darbā izmantotās pētījuma metodes | 12 |
2.1. | Pārskatu – analītiskā metode | 14 |
2.2. | Anketēšana | 14 |
2.3. | Intervēšana | 16 |
2.4. | Rezultātu apkopojums | 17 |
3. | Balasta ūdeņu bīstamību sekmējošie faktori Baltijas jūrā | 20 |
3.1. | Baltijas jūras baseina raksturojums | 20 |
3.1.1. | Baltijas jūras ģeogrāfiskais un klimatiskais raksturojums | |
3.1.2. | Baltijas jūras bioloģiskais raksturojums | 22 |
3.1.3. | Kravu apgrozījumu tendences Baltijas jūrā un Latvijas lielajās ostās | 22 |
3.2. | Balasta ūdeņu apsaimniekošanas prakse | 22 |
3.2.1. | Balasta ūdeņu apstrādes metodes, to efektivitāte un pielietojamība | 26 |
3.2.2. | Līdzšinējā starptautiskā pieredze balasta ūdeņu apsaimniekošanā | 26 |
4. | Iespējamie risinājumi „izolēto” un piesārņoto balasta ūdeņu apsaimniekošanā Latvijā | 29 |
4.1. | Situācijas novērtējums pirms Starptautiskās balasta ūdeņu un nogulšņu kontroles un pārvaldības konvencijas ratifikācijas Latvijā | 29 |
4.1.1. | Latvijas gatavība Starptautiskās balasta ūdeņu un nogulšņu konvencijas ratifikācijai | 109 |
4.1.2. | Sabiedrības un speciālistu attieksme pret balasta ūdeņu radīto bioloģiskā piesārņojuma problēmu | 109 |
4.2. | Latvijas lielo ostu darbība piesārņoto balasta ūdeņu pieņemšanā un apstrādē | 34 |
5. | Nobeigums | 42 |
6. | Literatūras saraksts | 42 |
Balasta ūdeņu apsaimniekošanā ir būtiski šādi termini:
Balasta ūdeņi - ūdens, kas uzņemts uz borta kuģa galsveres, sānsveres, iegrimes, noturības un stiprības kontrolei;
Izolētais balasts – balasta ūdens iepildīts tankā, kas pilnīgi atdalīts no kravas un degvielas sistēmas, un, kas paredzēts tikai balasta pārvadāšanai;
Balasta ūdeņu pārvaldība - mehāniski, ķīmiski, fiziski, bioloģiski vai citi procesi, lai iznīcinātu, pārvietotu vai padarītu nekaitīgus kaitīgos ūdens organismus vai patogēnus balasta ūdenī vai nogulsnēs,vai novērstu to uzņemšanu vai nopludināšanu ar balasta ūdeņiem vai to nogulsnēm;
Balasta ūdeņu nopludināšanas kontroles rajons un Balasta ūdeņu uzņemšanas kontroles rajons - rajoni, kur īpašo okeanogrāfisko un ekoloģisko apstākļu dēļ nepieciešams pieņemt speciālas obligātas metodes, lai novērstu sabiedrības veselības traucējumus, bojājumus īpašumiem un videi, kas rodas no starptautiskas kaitīgo ūdens organismu un patogēnu ieviešanas ar balasta ūdeņiem;
Kaitīgie ūdens organismi un patogēni - kaitīige ūdens organismi vai patogēni, kuri ievadīti noteiktā jūras vidē, upju estuārijos vai saldūdenī var radīt bīstamību cilvēka veselībai, kaitēt dzīvajiem resursiem vai ūdens organismiem, pasliktināt vai izjaukt bioloģisko daudzveidību vai radīt neatbilstību citiem likumīigem šo rajonu izmantošanas veidiem;
Invazīva suga - auga, dzīvnieka vai mikroorganisma suga, kas tīši vai netīši tiek pārvietota ar cilvēka palīdzību, kolonizē un izplatās jaunajās teritorijās noteiktā attālumā no tās;
Vietējās sugas - sugas, kuras teritorijā atrodas dabiski, un nav tīši vai netīši introducētas ar cilvēka palīdzību;
Introducēšana - tīša vai netīša sugas pārvietošana jaunā ekosistēmā;
Invāzija - ģeogrāfiska sugas izplatīšanās teritorijā, kuru tā iepriekš nebija pārņēmusi;
Fitoplanktons - brīvi peldošs zemāko augu, galvenokārt aļģu, kopums ūdens augšējos slāņos;
Zooplanktons - brīvi peldošs sīku ūdensdzīvnieku organismu kopums ūdens augšējos slāņos;
Bentoss - uz upju, ezeru, jūras u.c. ūdens objektu gultnes, kā arī gultnē dzīvojošie organismi (augi – fitobentoss; dzīvnieki – zoobentoss; baktērijas – bakteriobentoss)
Ar kuģniecību tiek pārvadātas 80% pasaules tirdzniecības preču un tiek pārvadāti apmēram 3-5 biljoni tonnu balasta ūdens visā pasaulē katru gadu. Balasta ūdens ir ļoti svarīgs mūsdienu kuģošanas drošībai un efektīvai vadīšanai, nodrošinot līdzsvaru un stabilitāti kuģiem bez kravas. Tomēr tas var radīt nopietnus draudus ekoloģijai, ekonomikai un veselībai .
Intensīvi pieaugot kuģošanas industrijai, palielinās balasta ūdeņu pārvadāšana, uzņemšana un izmešana. Katru gadu pāri pasaules jūrām un okeāniem tiek pārvadāti 13 līdz 14 miljardi tonnu balasta ūdens. Apmēram 7 tūkstoši dažādu sugu ir spējīgas iedzīvoties jaunā vidē, un katru devīto nedēļu kāda jauna suga okupē svešus ūdeņus. Šī invāzija ir ceturtais lielākais drauds dzīvībai okeānā, pirmie trīs ir pārmērīga zveja, piekrastes vides iznīcināšana un vides piesārņošana.…
Ar kuģniecību tiek pārvadātas 80% pasaules tirdzniecības preču un tiek pārvadāti apmēram 3-5 biljoni tonnu balasta ūdens visā pasaulē katru gadu. Balasta ūdens ir ļoti svarīgs mūsdienu kuģošanas drošībai un efektīvai vadīšanai, nodrošinot līdzsvaru un stabilitāti kuģiem bez kravas. Tomēr tas var radīt nopietnus draudus ekoloģijai, ekonomikai un veselībai . Intensīvi pieaugot kuģošanas industrijai, palielinās balasta ūdeņu pārvadāšana, uzņemšana un izmešana. Katru gadu pāri pasaules jūrām un okeāniem tiek pārvadāti 13 līdz 14 miljardi tonnu balasta ūdens. Apmēram 7 tūkstoši dažādu sugu ir spējīgas iedzīvoties jaunā vidē, un katru devīto nedēļu kāda jauna suga okupē svešus ūdeņus. Šī invāzija ir ceturtais lielākais drauds dzīvībai okeānā, pirmie trīs ir pārmērīga zveja, piekrastes vides iznīcināšana un vides piesārņošana. Svešzemju sugas var kļūt par paaugstināta riska problēmu - tās reproducējas un izplatās ar neparedzamām un neatgriezeniskām sekām, kļūst plēsīgas pret vietējām sugām, konkurē par barību un dzīvesvietu, degradē barošanās ķēdes, ūdens un pat transporta kvalitāti, izplata slimības un parazītus. Baltijas jūras baseina valstu saimnieciskā darbība attīstās un notiek transporta intensifikācija Baltijas jūrā. Tas Latvijai izvirza aizvien jaunus uzdevumus izstrādājot vides aizsardzības normatīvos aktus un realizējot tos praksē . Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Starptautiskā kuģu balasta ūdeņu un nogulšņu kontroles un pārvaldības konvencija tika pieņemta 2004. gada 14. februārī. Līdz ar Konvencijas stāšanos spēkā starptautiskās prasības balasta ūdeņu pārvaldības jomā būs obligātas visām SJO dalībvalstīm un to pienākums būs ievērot šo Konvenciju, pielikumus, papildinājumus, kas ir Konvencijas neatņemama sastāvdaļa, sadarboties savā starpā un attīstīt balasta ūdeņu pārvaldību un standartus. Konvencijas mērķis ir samazināt bīstamību videi un cilvēka veselībai, kas rodas no kaitīgo ūdens organismu un patogēnu pārvietošanas, veicot kuģu balasta ūdeņu un nogulšņu kontroli un pārvaldi, veicinot un izmantojot zināšanu un tehnoloģiju sasniegumus tā, lai samazinātu šo bīstamību. Tā kā kuģošana ir starptautisks bizness, tam nepieciešams arī starptautiski noteikts regulējošs mehānisms un prasības, jo Baltijas jūras valstis ir ieinteresētas radīt noteikumus, kas būtu saistoši visiem kuģiem, kas ienāk Baltijas jūrā. Statistika liecina, ka kravu pārvadājumi Baltijas jūrā veido 15 % no visiem pasaules jūras kravu pārvadājumiem. Aprēķini arī parāda , ka līdz 2015. gadam šis apjoms divkāršosies un no 500 miljoniem tonnu pieaugs līdz vienam miljardam tonnu gadā. Palielināsies arī naftas kravu transports, bet Somu jūras līcī tas var pieaugt pat četras reizes - no 20 miljoniem tonnu 2003. gadā līdz 90 miljoniem tuvāko desmit gadu laikā. Tas skaidrojams ar Krievijā būvētajiem jaunajiem naftas termināliem, kas nodrošinās šādu kravu plūsmu. Taču piesārņotie kuģu balasta ūdeņi rada ne mazākas problēmas kā iespējamais naftas piesārņojums. HELCOM gadā konstatē 400 nelikumīgus balasta ūdeņu izmešanas gadījumus. Kā būtiskākās risināmās problēmas tiek uzsvērtas: 1) Atšķirībā no citiem piesārņojuma veidiem, piemēram, piesārņojums ar naftas produktiem, kur ir iespējams veikt vides attīrīšanas darbus, „svešo” sugu ieviešanas radītā ietekme parasti ir paaugstināts risks. Var tikt radīta bīstamība videi un cilvēka veselībai. 2) Kuģu balasta ūdeņu apsaimniekošanas nepieciešamība, kas ir cieši saistīta ar Baltijas jūrai svešo ūdens organismu un patogēnu pārvadāšanas un nopludināšanas iespēju, ņemot vērā patreizējo situāciju balasta ūdeņu pieņemšanā un apsaimniekošanā Latvijas ostās. Bakalaura darba mērķis – izstrādāt priekšlikumus Baltijas jūras ūdens piesārņojuma samazināšanai, nodrošinot Starptautiskās kuģu balasta ūdeņu un nogulšņu kontroles un pārvaldes konvencijas prasību ieviešanu Latvijā. Lai realizētu mērķi bija nepieciešams veikt vairākus uzdevumus: 1. Izanalizēt esošo normatīvo aktu prasības, LR Likumdošanas aktus, starptautiskās konvencijas, tai skaitā starptautiskajās kuģu balasta ūdeņu un nogulšņu kontroles un pārvaldības konvenciju, ES direktīvas, zinātniskos izdevumus, pieejamās publikācijas par kuģu balasta ūdeņu apsaimniekošanu un prasībām tā veikšanā un citu valstu pieredzi balasta ūdeņu apsaimniekošanā un likumdošanas prasību ieviešanā; 2. Noteikt faktorus, kas ietekmē svešzemju sugu izplatīšanos Baltijas jūrā ar kuģa balasta ūdeņiem un nogulsnēm, un ierosināt pasākumus lai samazinātu šos riskus; 3. Raksturot ietekmes uz vidi, ekonomiku un cilvēku veselību; 4. Analizēt kuģu piesārņoto balasta ūdeņu nodošanu Latvijas lielajās ostās, un, uz esošo pētījumu pamata, noteikt nepieciešamos nosacījumus, lai nodrošinātu Starptautiskās kuģu balasta ūdeņu un nogulšņu kontroles un pārvaldes konvencijas prasību ieviešanu Latvijā; 5. Izstrādāt priekšlikumus iekārtu visaptverošās tehniskās uzraudzības sistēmas ieviešanai. Vadoties no darba mērķa un noteiktiem uzdevumiem, kas tika veikti darba izstrādē, var izvirzīt sekojošu hipotēzi, - lai nodrošinātu videi draudzīgu balasta ūdeņu apsaimniekošanu uz kuģa un ostās, ir jāsaista Latvijas likumdošana ar starptautiskajām konvencijām un direktīvām. Tas tiks nodrošināts pie sekojošiem nosacījumiem: 1. Jāanalizē pašreizējās un nākotnes kuģošanas sistēmas Baltijas jūrā, balstoties uz pieejamo kuģošanas statistiku – kuģa veidu un balasta ūdeņu aprēķināto daudzumu; 2. Izstrādājot normatīvos aktus kuģu balasta ūdeņu pārvaldībā ņemt vērā īpašos ekoloģiskos apstākļus Rīgas jūras līcī; 3. Jānodrošina aktīva sadarbība starptautiskā līmenī un jānodrošina starptautisko saistību izpilde; 4. Jānodrošina normatīvo aktu prasību ievērošana un jānodrošina stabils kontroles mehānisms; 5. Jāveic izglītojošs darbs balasta ūdeņu apsaimniekošanas sfērā ar atbildīgajām institūcijām, kuģu īpašniekiem un personālu. Darba empīriskajā daļā tika sastādīta anketa, kas saturēja jautājumus par sabiedrības informētību par svešzemju sugu klātbūtni Baltijas jūrā un nepieciešamību ratificēt Starptautisko konvenciju, kā arī ieviest nacionālo likumdošanu attiecībā uz šo problēmu. Izplatot anketu, tika apkopotas 55 respondentu sniegtās atbildes. Pētījuma rezultātā tika sniegti priekšlikumi, lai samazinātu kuģu balasta ūdeņu radītā piesārņojuma ietekmi Baltijas jūrā, saistot Latvijas likumdošanu ar starptautiskajām konvencijām un direktīvām.
- Amonija jonu koncentrāciju sezonālo izmaiņu noteikšana Daugavpils ūdenstilpēs
- Kuģu balasta ūdeņu izmešu radītais piesārņojums
-
Pārtikas produktu iepakojuma ekodizaina analīze
Term Papers68 Environmental Protection, Cooking, Food Processing, Business
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Pārtikas produktu iepakojuma ekodizaina analīze
Term Papers for university68
Evaluated! -
Amonija jonu koncentrāciju sezonālo izmaiņu noteikšana Daugavpils ūdenstilpēs
Term Papers for university50
-
Kālezera un tā pamatbaseina apsaimniekošanas problēmas un perspektīvas
Term Papers for university66
Evaluated! -
Patvaļīga koku ciršana
Term Papers for university84
Evaluated! -
Tūristu un atpūtnieku atsevišķu ietekmes uz vidi veidu novērtējums Cirmas ezera atpūtas zonā
Term Papers for university52