Kultūras tūrisma produkta izveidošana Latvijas Universitātes ārvalstu studentiem

SECINĀJUMI
1. Literatūrā nav vienota skaidrojuma „kultūras tūrismam‖ kā arī noteikts jēdziena skaidrojums „kultūras tūrisma produkts‖. Tas var radīt zināmas problēmas nosakot kultūras tūristus.
2. Tūrisms ietekmē ekonomiku 3 veidos – tieši, netieši un inducēti. Gan netiešās, gan inducētās ietekmes rezultātā daļa no tūristu izdevumiem tiek patērēti importa precēm, līdz ar to valsts šos ienākumus zaudē.
3. Kultūras mantojums Latvijā veicina kultūras pieminekļu saglabāšanu, bezdarba samazināšanos, kā arī sociālos procesus – rūpīgāku attieksmi pret pieminekļiem, kultūras nozīmes apzināšanos.
4. Latvijas novadi ir bagāti ar kultūras mantojumu – katram novadam ir savas īpašās iezīmes un unikālie kultūras tūrisma produkti, tomēr daudzi no tiem tiek apdraudēti nepietiekamā finansējuma dēļ.
5. ESN ir ļoti minimāls Latvijas kultūras tūrisma produktu piedāvājums. Viņu aktivitātes ir vairāk saistītas ar citiem produktiem, piemēram, ceļojumiem ārpus Latvijas, kas nesekmē valsts ekonomikas attīstību.
6. Aptuveni 2/3 (67%) no visiem ārvalstu studentiem ir no ES, t.sk. Turcijas, kas varētu būt skaidrojams ar ES finansējumu – ERASMUS, kā arī vieglo pārvietošanos starp šīm valstīm – nav nepieciešamas vīzas un uzturēšanās atļaujas (izņemot Turcijai).
7. Galvenās motivācijas, izvēloties Latviju kā savu galamērķi, ir studiju programmas, pilsētu apmeklēšana un vietējā dzīvesveida/tradīciju iepazīšana. Gandrīz visiem studentiem, dodoties uz Latviju, ir daļēja motivācija aplūkot kultūras objektus, izņemot ārvalstu studentus no citām Eiropas valstīm, kuriem ir izteiktas kultūras motivācija.
8. Uzturēšanās laikā, studenti izmantoja vairākus kultūras tūrisma produktus. Visvairāk studentus piesaista arhitektūras, nacionālie un vēsturiskie pieminekļi, nacionālā virtuve, nacionālie pasākumi un notikumi, muzeji/kolekcijas un citu pilsētu apmeklējums.…