Lauku tūrisms ir kļuvis par svarīgu nozari lauku attīstībā. Tā pamatā ir ne tikai skaista, neskarta daba, bet arī kvalitatīvs serviss.
Darbs izstrādāts ar mērķi izpētīt pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iespējas lauku tūrisma uzņēmumos un kvalitātes vadības nozīmi lauku tūrisma uzņēmēju darbībā, lai izdarītu secinājumus un sniegtu priekšlikumus šajā nozarē strādājošiem uzņēmumiem konkurētspējas uzlabošanai.
Darbā teorētiski noskaidrots kvalitātes jēdziens un izpētītas kvalitātes vadības iespējas un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iespējas lauku tūrisma uzņēmumos.
Autors veica pētījumu Ogres rajonā, intervējot un aptaujājot Ogres rajona lauku tūrisma uzņēmējus par viņu veiktajām darbībām pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Analizēta un novērtēta pakalpojumu kvalitāte Ogres rajona lauku tūrisma uzņēmumos un salīdzināta ar Latvijas lauku tūrisma uzņēmumiem un tūristu vēlmēm.
Kā rezultātā aprēķināts, ka vidēji 50% lauku tūrisma uzņēmēju kļūst par LLTA “Lauku ceļotājs” biedriem, vidēji 10% no visām saimniecībām iegūst zaļo sertifikātu. Zaļais sertifikāts pilnīgi ieviests 2004. gadā, bet tā nozīme tūristu atpūtas vietas izvēlē pēdējo 2 gadu laikā pieaugusi 3.5 reizes. Saimniecības piedalās kvalitātes balvas konkursos, Ogres rajonā divas lauku tūrisma mītnes balvu ir ieguvušas.
Darbā izdarīti secinājumi par galvenajām tendencēm un sniegti priekšlikumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai lauku tūrisma uzņēmumos konkurētspējas uzlabošanai. Secināts, ka lauku tūrisma mītnēs, kurās ir kvalitātes vadība, sniegto pakalpojumu kvalitāte ir augstāka, biežāk un pilnīgāk tiek apmierinātas klientu vajadzības un vēlmes.
Darbā izpētīts, ka lauku tūrisma uzņēmējiem vajadzētu piestrādāt pie norāžu izvietošanas, atgriezeniskās saites veidošanas ar klientiem, drošas informācijas un drošu pakalpojumu (smēķētava, ugunsdzēšamais aparāts, apsargāta stāvvieta) nodrošināšanas, personāla izglītošanas, bērnu laukumu un apskatāmo objektu informācijas izveides, kā arī papildpakalpojumu un aprīkojuma nodrošināšanas. Jāveido arī īpašie padāvājumi.
Darbā izvirzīta hipotēze - pakalpojumu kvalitātes vadība lauku tūrisma uzņēmumos nodrošina konkurētspēju - ir apstiprināta daļēji. Kvalitāte ir viens no četriem konkurētspējīgās priekšrocības priekšnosacījumiem. Kvalitātes vadība un kvalitātes vadības sistēmas veicina sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un pilnveidošanu, tādējādi sasniedzot klientu apmierinātību un nodrošinot konkurētspēju. Tomēr lauku tūrisma uzņēmumi Latvijā ir mazi, bieži ģimenes, kuri nav ne finansiāli, ne arī morāli gatavi kvalitātes vadības ieviešanai.
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 90-to gadu sākumā tika likvidētas kolektīvās un valsts saimniecības. Bijušie zemes īpašnieki atguva padomju varas gados nacionalizētos īpašumus. Mazās saimniecības meklēja rentablas saimniekošanas iespējas lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, kas laukos tradicionāli ir bijuši galvenie nodarbošanās veidi. Mēģinājumi bija neveiksmīgi, tādēļ kā alternatīva un vienīgais iztikas avots daudziem lauku iedzīvotājiem kļuva lauku tūrisms.
Iesākumā uzņēmēji lielākoties piedāvāja apmesties brīvajās telpās mājās, kuras bija būvētas pašu vajadzībām, jo tūristu plūsma bija relatīvi neliela. Pēdējos gados iedzīvotāji un tūristi biežāk ceļo pa Latvijas novadiem un ir audzis pieprasījums pēc lauku tūrisma pakalpojumiem, kā arī pēc augstas kvalitātes izmitināšanas servisa. Pieaug arī pieprasījums pēc ceļojumiem līdz vienai nedēļai un brīvdienām dabā. Palielinoties tūristu skaitam, saimniecības arvien vairāk pārorientējas no tradicionālās lauksaimniecības uz viesu uzņemšanu, paplašinot telpas, ceļot atsevišķas mājiņas tūristiem, veidojot mazas viesnīcas un viesu mājas, iekārtojot un uzlabojot kempingu vietas.
Tādējādi lauku tūrisms ir kļuvis par svarīgu nozari lauku attīstībā. Tā ekonomiskā loma laukos kļuvusi arvien nozīmīgāka, tiek radītas jaunas darba vietas, saglabāta lauku ainava, tiek stimulēts saimniecībā ražotās produkcijas noiets, palielināti ienākumi lauku uzņēmējiem. Nereti tūrisms kļūst par vienu no retajām iespējām attīstīties lauku rajoniem ar nepiemērotiem apstākļiem lauksaimniecības attīstībai, tādējādi lietderīgi izmantojot brīvās dzīvojamās telpas, lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, kā arī ainavu, ko citiem mērķiem nav iespējams izmantot. Lielas iespējas tūrisma attīstībai nodrošina Latvijas maz pārveidotā daba, bagātais kultūrvēsturiskais mantojums, kā arī tradicionālā lauksaimniecība un amatniecība.
Kā rāda veiktie pētījumi, Latvijas tūrisma produkta cenas ir vienas no visaugstākajām Baltijas reģionā, atsevišķos gadījumos par 20 - 30 % pārsniedzot ne tikai Baltijas kaimiņu, bet arī tādu dārgu zemju kā Somija un Zviedrija cenas. Līdz ar to Latvijas tūrisma pakalpojumu konkurētspējas līmenis ir zems.1 Pie aptuveni līdzīga servisa līmeņa, salīdzinot ar Igauniju, cenas Latvijā ir augstākas, savukārt Lietuvā servisa salīdzinoši zemāko kvalitāti kompensē ievērojami zemākas cenas.
Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) pētījumi liecina2, ka cilvēki aizvien vairāk ceļo individuāli, izmantojot mazas viesnīcas un lauku mājas mierīgos, karu, nemieru un dabas katastrofu neapdraudētos, relatīvi lētos pasaules reģionos. Šie fakti liecina, ka Baltijai kopumā ir labas iespējas piesaistīt lauku tūrisma cienītājus. Tiesa, jāņem vērā, ka ar nepārveidotu dabu, nacionāliem labumiem un lauku gaisu ceļotājus pievilina arī citas valstis, piemēram, Skandināvijas valstis, kas ar Baltiju atrodas vienā klimatiskajā joslā. Tur lauku tūrisms, kas piedāvā atpūtu dabā, mazapdzīvotā vidē, ir labi attīstīts, ļoti kvalitatīvs un drošs. Taču Skandināvijas valstu mīnuss ir augstākas cenas un vairāk pārveidotā daba.
Uz Latviju atbraukušā ārzemju tūrista pieredzē rodas priekšstats par viduvēju tūrisma produkta kvalitāti, jo šeit ir zema apkalpošanas standartu kvalitāte, zems svešvalodu zināšanu līmenis laukos, informācijas centru un tūrisma zīmju nepietiekamība, vienveidīga izklaides, aktivitāšu, iepirkšanās izvēle, mazattīstīta tūrisma infrastruktūra un slikts autoceļu stāvoklis laukos.
Lai mazinātu šāda tēla veidošanos un apmierinātu tūristu vajadzības, lai stiprinātu tūrisma industrijas konkurētspēju un lai nodrošinātu tūrisma līdzsvarotu un ilgspējīgu attīstību, ir nepieciešams būtiski uzlabot tūrisma pakalpojumu kvalitāti.
Par kvalitāti var runāt tikai tad, ja produkts vai pakalpojums apmierina patērētāja vajadzības un cerības. Tūrismā, lai uzlabotu pakalpojumu kvalitāti, tiek izstrādāti standarti, izstrādātas sertifikātu sistēmas un attīstīti kvalitāti veicinoši pasākumi (piemēram, zilā karoga kustība). Arvien aktuālāks jautājums Latvijā ir kvalitātes vadības sistēmu ieviešana organizācijās un uzņēmumos. Šādai situācijai ir dažādi iemesli: vēlēšanās izpildīt valsts un pašvaldību pasūtījumus, iegūt papildus mārketinga instrumentu, sakārtot organizācijas iekšējo vidi, apliecināt klientam spēju izpildīt prasības.
Lauku tūrismā vēl ir maz uzņēmumu, kas nopietni domā par kvalitātes vadības sistēmu ieviešanu. Tas izskaidrojams ar izpratnes par kvalitāti, zināšanu, motivācijas un resursu trūkumu. Kvalitātes sistēmu ieviešanas process ir dārgs un ilgstošs, Latvijā lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēji ir mazie ģimenes uzņēmumi, kuri nevar to finansiāli atļauties. Tiem nepieciešamas lētākas, ne tik sarežģītas alternatīvās iespējas uzlabot pakalpojumu kvalitāti savos lauku tūrisma uzņēmumos un tādējādi vairot konkurētspēju tūrisma nozarē. Kaut arī lielākā daļa kvalitātes zīmju nosaka kvalitātes kritērijus, kuriem uzņēmumam jāpiemīt, tomēr nenosaka kādā veidā tos sasniegt un kā uzturēt tūrisma pakalpojumu vadības kvalitāti ilgstošā laika periodā.
Tādēļ darbā tiks sniegta apkopojoša informācija par kvalitātes vadības sistēmām un citiem kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, kuri piemērojami arī lauku tūrisma uzņēmumiem. Kā arī izstrādāti ieteikumi šo sistēmu pielietošanai dažādiem ar tūrismu saistītiem pakalpojumu sniedzējiem. Darbā paustās atziņas, secinājumi un priekšlikumi būtu noderīgi brīvdienu māju, viesu māju, lauku un ciema māju, aktīvā tūrisma uzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem un citiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un organizācijām, kas sasaistīti ar tūristu apkalpošanu.
Darba pētījuma objekts ir kvalitātes vadība lauku tūrisma uzņēmumos. Pētījuma priekšmets - pakalpojumu kvalitātes uzlabošanas iespējas un pakalpojumu kvalitātes nozīme lauku tūrisma uzņēmumos. Pētījuma bāze – lauku tūrisma uzņēmumi (lauku mājas, viesu mājas, brīvdienu mājas, ciema mājas) Ogres rajonā.…
