Secinājumi.
Latvijas ekonomika attīstījusies nevienmērīgi, astoľu gadu laikā sasniedzot uzplaukuma virsotni. Straujās izaugsmes dēļ pašlaik ir vērojams attīstības tempu kritums, kas norāda uz Latvijas ekonomikas pārāk straujo izaugsmi. No tā, protams, cieš uzľēmēji un iedzīvotāji. Pamatojoties uz darbā veikto pētījumu, autors ir nonācis pie šādiem secinājumiem:
1. Analizējot Latvijas ekonomikas attīstību, var secināt, ka tā attīstās cikliski, par ko liecina teorijā aprakstīti faktori katrai fāzei no ekonomikas cikla. Izmantojot šo informāciju, ir iespējams prognozēt turpmāku ekonomikas attīstības gaitu un pieľemt ekonomikai labvēlīgus lēmumus. Latvijas ekonomikas vidējā ciklā no 2000. – 2010. gadam paplašināsanās fāze ilga no 2000.gada līdz 2006.gadam, uzplaukuma periods 2007. – 2008.gads, recesija 2008. gads, iedobuma fāze 2009. gads. 2010. gadā atkal jūtama ekonomikas augšupeja.
2. Atvērtas ekonomikas apgrozījuma modelī uzskatāmi parādīts, ka visa ekonomika ir saistīta, līdz ar ko pieľemtie lēmumi vienā no sektoriem rada sekas citos sektoros. Problēmas īpašuma sektorā, pārgāja uz uzľēmējdarbību un mājsaimniecību sektoru. Satricinājumi starptautiskajā ekonomikā deva sekas visos sektoros.
3. Ekonomikas augsmi mēra ar reālā iekšzemes kopprodukta izmaiľām, kas priekš Latvijas ekonomikas struktūras bija pārāk straujš. Galvenais dzinulis bija iekšējais un ārējais pieprasījums, kas pirms uzplaukuma fāzes netika laicīgi savaldīts, lai ekonomika turpinātu mērenu augsmi. Šo pašu rādītāju kritums ietekmēja ekonomikas augsmes palēnināšanos. Turpmāk ir nepieciešams veicināt pieprasījumu, lai atjaunotu pozitīvu augsmi.
4. Tautsaimniecības nozares, kas augsmes gados deva vislielāko ieguldījumu, ir finanšu nozare, būvniecība, viesnīcas un restorāni, komercpakalpojumi, tirdzniecība un ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde. Pārāk straujas ekonomikas augsmes iespaidā visvairāk cieta sekojošas nozares - būvniecība, viesnīcas un restorāni.
5. Iedobuma fāze ir lielisks laiks ekonomikas sakārtošanai. Ir nepieciešams sakārtot darbaspēka tirgu, nodokļu politiku, uzľēmējdarbības vidi.
45
6. Pārāk straujas ekonomikas attīstības atpaliekošs rādītājs ir augsta inflācija, kas negatīvi iespaidoja ekonomiku. Galvenie inflācijas virzītāji bija – pieprasījums, algu palielinājums, nodokļu paaugstināšanās un energoresursu sadārdzināšanās. Pēc uzplaukuma fāzes inflācija samazinājās, jo strauji pieauga bezdarbs, tika samazinātas algas, kritās pieprasījums. Ekonomikai bažas sāk radīt deflācijas iespējamība.
7. Investīciju līmenis Latvijā, salīdzinot ar Eiropas valstīm, bijis viens no augstākajiem, tas palielināja iekšzemes kopprodukta līmeni un veicināja pārāk straujo augsmi. Pēc pasaules finanšu krīzes 2008. gadā investīciju ieplūde ir mazinājusies.
…
